Karalis ir pliks.
Ir tikai 2 varianti. Vai nu es tiešām esmu INTJ/ISTJ - cilvēks, kas pasauli redz no racionālās un funkcionālās puses, jebšu tas, ko sauc par Survival KIT laikmetīgās mākslas festivālu, ir huiņa un visi izliekas, ka karalis ir apģērbts. Kāds sakars nosaukumam ar to, kas redzams instalācijās, katrs var minēt pats. Ievelc gaisu dziļi plaušās un skaiti sekundes, cik ilgi izturēsi. Turklāt to visu izvietojot pielāgotās kādreizējās ražošanas, garāžu un/vai noliktavu telpās, sajūta ir pilnīgi dezorientējoša un pretīga. Laikam tāpēc visi tādos pasākumos klīst apkārt ar vīna glāzēm rokās. Iespējams, tās samežģa mēli un vārdus "huiņa" izrunāt kļūst grūtāk. Tāpat kā vārdus "publika", kuru vietā drīzāk prasītos vārds "kontingents". Un šis kontingents pavisam noteikti atrodas iedomāta nogriežņa, kas reprezentē skatījumu uz pasauli, pretējā galā no manis. Labi tālu. Kādus pāris gaismas gadus.
Srsly. Cik daudz kreativitātes vajag, lai no deformētas plastmasas izveidotu kaut ko līdzīgu lellēm un tad piedzejotu kaut kādu ideju, kas daudzmaz pasē. Vai zem 4 gaismām novietotu pusvītušas zāles un puķes, pasludinātu par dies'-zina-ko.
Požaluj, es labāk tomēr salodēšu jauniegūto STERN akumulatoru barošanas elementus un pārlikšu tos vecajos korpusos. Tāds tādu saprot - ar vīru, kas viens pats cīnījās noplukušajā darbnīcā gan sapratos lieliski. Uzdāvināja pat vienu ātro patronu - sak', tā jau tāpat nevienam nebūšot vajadzīga. Dīvaini, ka šādi festivāli ir.
Toties visiem iesaku sestdien/svētdien aiziet uz PILNĪGI VISĀM Baltijas jūras dokumentālo filmu festivāla filmām. Biju uz "GNARRU", nožēlu negaidiet, smiesieties. Un rīt mūs gaida "Vēstnieks".
Un tagad. Pasocializējāmies un pietiks.
/Music: Dubstep Violin: Lindsey Stirling-Crystallize
Srsly. Cik daudz kreativitātes vajag, lai no deformētas plastmasas izveidotu kaut ko līdzīgu lellēm un tad piedzejotu kaut kādu ideju, kas daudzmaz pasē. Vai zem 4 gaismām novietotu pusvītušas zāles un puķes, pasludinātu par dies'-zina-ko.
Požaluj, es labāk tomēr salodēšu jauniegūto STERN akumulatoru barošanas elementus un pārlikšu tos vecajos korpusos. Tāds tādu saprot - ar vīru, kas viens pats cīnījās noplukušajā darbnīcā gan sapratos lieliski. Uzdāvināja pat vienu ātro patronu - sak', tā jau tāpat nevienam nebūšot vajadzīga. Dīvaini, ka šādi festivāli ir.
Toties visiem iesaku sestdien/svētdien aiziet uz PILNĪGI VISĀM Baltijas jūras dokumentālo filmu festivāla filmām. Biju uz "GNARRU", nožēlu negaidiet, smiesieties. Un rīt mūs gaida "Vēstnieks".
Un tagad. Pasocializējāmies un pietiks.
/Music: Dubstep Violin: Lindsey Stirling-Crystallize
FTW.
"roses are
roses are
roses are
roses."
Var jebkurš. Es arī, bļe, māku. Bet, vot, Kārli Padegu akmenī atveidot, Rembrantu pārspļaut un uz tās pašas garāžas griestiem Siksa kapelas griestu gleznojumu noimitēt - vot, tā būtu komunikācija, tā būtu māksla. KITā es vispār nesaprotu, ko kāds grib komunicēt - ne pirms, ne pēc anotācijas plāksnītes izlasīšanas. Cik stulbs biji, tik stulbs paliec.
Re: FTW.
man šķiet,ka mūsdienu mākslā liela nozīme ir atsaucēm, un tai brīdī jau kāda konkrēta darba uztveršana ir atkarīga no skatītāja iepriekš uzkrātās pieredzes.
nekas šai pasaulē nav jauns,viss atkārtojas tādā vai citādā formā.
es šeit aprakstītajā vizuālajā komunijācijā uzreiz iedomājos Ģertrūdes Steinas poēmu,un,ja skatās no šāda rakursa,iespējams,izskatās savādāk. vismaz man,jo mani viņa fascinē un viss tas stream of consciousness pasaules skatījums.
tikpat labi, šīs rozes nav atsauce uz tām rozēm, bet tikuntā es varu sev pati uzburt stāstu.
bet man vabše ir šausmīgi subjektīva uztvere attiecībā pret mākslu. Siksta kapella mani nekad nav aizrāvusi , piemēram.
tieši tāpēc jau ir tik forši,ka mēs esam visi dažādi un nevar vienādi uztvert un visiem patikt un katrs graudus no pelavām izsijā pats :)
made my day.
Otrā rindkopa liek aizdomāties, vai Tu gadījumā nebiji tā, kas tos aprakstus uz plāksnītēm drukāja.
Trešās rindkopas vietā, pavei, man Tev ir 20W sarkanā gaismas diode:
Now what i mean?
Re: made my day.
protams,ka es neuztveru nekādas konotācijas no lediem,bet Tu esi laipni lūgts paskaidrot :)
episkā latvieša nostāja.
LEDs šajā gadījumā simbolizē manu subjektīvo realitātes uztveres būtību pretnostatot to tam, kas tiek pozicionēts kā pamatnostādne mākslā kā vizuālas komunikācijas līdzeklī.
DO. U. GET. IT. NOW?
:D :D :D :D :D
Re: episkā latvieša nostāja.
2) beidz iedomāties,ka tehnisko cilvēku humora izjūta ir ar kautko īpašāka vai savdabīgāka par citām humora izjūtām. tas,ka citi nerunā zobratos un spriegumos, nenozīmē,ka viņi ir nejēgas
3) es biju domājusi,ka tur būs kāds interesantāks stāsts zem tiem lediem, to,ko Tu uzrakstīji,tas tāpat bija skaidrs.
man vienmēr liekas,ka lācīšiem vēderā ir vairāk nekā tur ir un es nekad nepārstāšu uzdod muļķīgus jautājumus :)
Re: episkā latvieša nostāja.
2) Pat ja tā nav īpašāka, man labpatīk vismaz iedomāties, ka ir. Jo tā tāda ir. :D :P
3) Es varētu izvērst arī īpašāku stāstu, bet tas traucēs man nodoties tām nodarbēm, ar kurām sevi pašlaik apgrūtinu.
Re: episkā latvieša nostāja.
2) labi,man pārsvarā ar dažiem izņēmumiem nav problēmu ļaut citiem ticēt tam,kam viņi grib :)
3) un ko tad Tu šobrīd dari? Tu drīksti izstāstīt plašāko stāstu arī vēlāk
this is what i call "apenes">, kaut prasītos smalkāku vārdu, jo smuki. :)
:D
:D
I would totally enjoy that.
Paldies par linku. :)
riekstinja
Re: riekstinja
Re: riekstinja
Re: riekstinja
Mūsdienu mākslas radīšanu krietni atvieglo modernās tehnoloģijas, taču tas nenozīmē, ka tādēļ drīkst radīt huiņu. Ar izlieto sviedru daudzumu tas nekādi nekorelē - var spaiņiem liet, bet, kas bijis sūds, tāds arī būs un paliks.
Lūk šis, piemēram, ir eleganti.
Re: riekstinja
Proti - lai sadomātu ko jaunu/foršu, ir jāizkāpj no t.s. kastes. Taču, lai to ieviestu dzīvē (vai tas ir mākslas darbs vai inženiertehnisks brīnums) ar visu to jauno domu jākāpj kastē atpakaļ (tā teikt pielāgoties reālajai situācijai). Situācijai ir jāpielāgojas, piemēram, izteiksmes līdzekļi ir ierobežoti, materiālu izmantojamība un pielietojamība, tāpat jāskatās lai šādu ierobežojumu dēļ nezustu, bet izkristalizētos mesidžs un doma, kas dabūta "izkāpjot no kastes". Un mākslai ir pielietojums - tā nes idejas, domas, izjūtas un visādas dīvainības, kas nav tveramas rāmjos, bet lai tās parādītu, šīs idejas IR jāieliek rāmjos uztaisot māksas instalācijās.
Un tādēļ ir nepieciešamas robežas. Lai tās pārkāptu un atkal ievērotu.
//man liekās interesanti atbildēt. :) Protams, manuprāt, J. lamājas par daudz un par to, ko nesaprot un nesapratīs... taču... lūdzu, nemēģināsim inženierus par māksliniekiem pataisīt, pasaule jau tāpat iet uz galu. :D
Re: riekstinja
Re: riekstinja