Pilota memuāri.

Karalis ir pliks.

Karalis ir pliks.

[info]almighty_j
6.9.12 22:52
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ir tikai 2 varianti. Vai nu es tiešām esmu INTJ/ISTJ - cilvēks, kas pasauli redz no racionālās un funkcionālās puses, jebšu tas, ko sauc par Survival KIT laikmetīgās mākslas festivālu, ir huiņa un visi izliekas, ka karalis ir apģērbts. Kāds sakars nosaukumam ar to, kas redzams instalācijās, katrs var minēt pats. Ievelc gaisu dziļi plaušās un skaiti sekundes, cik ilgi izturēsi. Turklāt to visu izvietojot pielāgotās kādreizējās ražošanas, garāžu un/vai noliktavu telpās, sajūta ir pilnīgi dezorientējoša un pretīga. Laikam tāpēc visi tādos pasākumos klīst apkārt ar vīna glāzēm rokās. Iespējams, tās samežģa mēli un vārdus "huiņa" izrunāt kļūst grūtāk. Tāpat kā vārdus "publika", kuru vietā drīzāk prasītos vārds "kontingents". Un šis kontingents pavisam noteikti atrodas iedomāta nogriežņa, kas reprezentē skatījumu uz pasauli, pretējā galā no manis. Labi tālu. Kādus pāris gaismas gadus.

Srsly. Cik daudz kreativitātes vajag, lai no deformētas plastmasas izveidotu kaut ko līdzīgu lellēm un tad piedzejotu kaut kādu ideju, kas daudzmaz pasē. Vai zem 4 gaismām novietotu pusvītušas zāles un puķes, pasludinātu par dies'-zina-ko.

Požaluj, es labāk tomēr salodēšu jauniegūto STERN akumulatoru barošanas elementus un pārlikšu tos vecajos korpusos. Tāds tādu saprot - ar vīru, kas viens pats cīnījās noplukušajā darbnīcā gan sapratos lieliski. Uzdāvināja pat vienu ātro patronu - sak', tā jau tāpat nevienam nebūšot vajadzīga. Dīvaini, ka šādi festivāli ir.

Toties visiem iesaku sestdien/svētdien aiziet uz PILNĪGI VISĀM Baltijas jūras dokumentālo filmu festivāla filmām. Biju uz "GNARRU", nožēlu negaidiet, smiesieties. Un rīt mūs gaida "Vēstnieks".



Un tagad. Pasocializējāmies un pietiks.

/Music: Dubstep Violin: Lindsey Stirling-Crystallize
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • Re: riekstinja

    [info]almighty_j
    7.9.12 14:03
    Drīkst. Un pat vajag, es teiktu. Citādi tiešām reiz pienāks diena, kurā pēkšņi visi attapsies, ka tas, kas tik ilgi dēvēts par mākslu patiesībā tik tiešām ir huiņa. Uzcelt piramīdas un pārklāt tās ar pulētu kaļķakmeni ar 12 000K gadu garantiju - [inženiertehniska] māksla. Pienaglot zeķi pie sienas - huiņa. Jo elastīgāka kļūst domāšana, jo izplūdušākas robežas, jo neiespējamāk saprast, kas ir kas.

    • Re: riekstinja

      (Anonīms)
      7.9.12 14:17
      Nosauc man pamatotus iemeslus, kādēl nepieciešamas robežas. Kontekstā ar mākslu. Un punkts divi - iespējams, ka tā ir iekšējas brīvības trūkuma pazīme - nespēt paskatīties tālāk par savu šnjurduku. Un jautājums, - Tavuprāt, mūsdienu māksla ir sūdīgāka, jo tajā netiek lieti sviedri?

      • Re: riekstinja

        [info]almighty_j
        7.9.12 15:40
        Robežas nepieciešamas, jo tās ļauj definēt, kas ir tēlotāja māksla, kas - dzeja, proza un tā tālāk. Un nejaukt žanrus kopā, ja nav sajēgas par tiem. Tas viss atvasinās no inženierzinātnēm - ja ar neorganiskās ķīmijas metodēm sāks projektēt arhitektūru, tas gluži vienkārši nebūs iespējams. Un vispār šāda spriedelēšana ir pārāk tāla atvasināšanās no sākotnējās tēmas, ka pēc būtības man nav nepieciešams kāpt uz viena un tā paša grābekļa simts miljonus reižu, lai saprastu, ka tā nav ne iekšējas brīvības trūkuma pazīme, nedz arī kas cits, gluži vienkārši [gandrīz] nekas šādos festivālos neinteresē un nesaista. Kaut arī mēdz būt izņēmumi.

        Mūsdienu mākslas radīšanu krietni atvieglo modernās tehnoloģijas, taču tas nenozīmē, ka tādēļ drīkst radīt huiņu. Ar izlieto sviedru daudzumu tas nekādi nekorelē - var spaiņiem liet, bet, kas bijis sūds, tāds arī būs un paliks.

        Lūk šis, piemēram, ir eleganti.

      • Re: riekstinja

        [info]klusums
        8.9.12 01:17
        Radošums ir ārkārtīgi nozīmīgs, bet tomēr tam ir jēga tikai tad, kad tiek kaut kas radīts.

        Proti - lai sadomātu ko jaunu/foršu, ir jāizkāpj no t.s. kastes. Taču, lai to ieviestu dzīvē (vai tas ir mākslas darbs vai inženiertehnisks brīnums) ar visu to jauno domu jākāpj kastē atpakaļ (tā teikt pielāgoties reālajai situācijai). Situācijai ir jāpielāgojas, piemēram, izteiksmes līdzekļi ir ierobežoti, materiālu izmantojamība un pielietojamība, tāpat jāskatās lai šādu ierobežojumu dēļ nezustu, bet izkristalizētos mesidžs un doma, kas dabūta "izkāpjot no kastes". Un mākslai ir pielietojums - tā nes idejas, domas, izjūtas un visādas dīvainības, kas nav tveramas rāmjos, bet lai tās parādītu, šīs idejas IR jāieliek rāmjos uztaisot māksas instalācijās.

        Un tādēļ ir nepieciešamas robežas. Lai tās pārkāptu un atkal ievērotu.

        //man liekās interesanti atbildēt. :) Protams, manuprāt, J. lamājas par daudz un par to, ko nesaprot un nesapratīs... taču... lūdzu, nemēģināsim inženierus par māksliniekiem pataisīt, pasaule jau tāpat iet uz galu. :D
Powered by Sviesta Ciba