Pilota memuāri.

Radošums ir ārkārtīgi nozīmīgs, bet tomēr tam ir jēga tikai tad, kad tiek kaut kas radīts.

Proti - lai sadomātu ko jaunu/foršu, ir jāizkāpj no t.s. kastes. Taču, lai to ieviestu dzīvē (vai tas ir mākslas darbs vai inženiertehnisks brīnums) ar visu to jauno domu jākāpj kastē atpakaļ (tā teikt pielāgoties reālajai situācijai). Situācijai ir jāpielāgojas, piemēram, izteiksmes līdzekļi ir ierobežoti, materiālu izmantojamība un pielietojamība, tāpat jāskatās lai šādu ierobežojumu dēļ nezustu, bet izkristalizētos mesidžs un doma, kas dabūta "izkāpjot no kastes". Un mākslai ir pielietojums - tā nes idejas, domas, izjūtas un visādas dīvainības, kas nav tveramas rāmjos, bet lai tās parādītu, šīs idejas IR jāieliek rāmjos uztaisot māksas instalācijās.

Un tādēļ ir nepieciešamas robežas. Lai tās pārkāptu un atkal ievērotu.

//man liekās interesanti atbildēt. :) Protams, manuprāt, J. lamājas par daudz un par to, ko nesaprot un nesapratīs... taču... lūdzu, nemēģināsim inženierus par māksliniekiem pataisīt, pasaule jau tāpat iet uz galu. :D