Pilota memuāri.

būt nebiju, neredzēju, bet ir viedoklis

man šķiet,ka mūsdienu mākslā liela nozīme ir atsaucēm, un tai brīdī jau kāda konkrēta darba uztveršana ir atkarīga no skatītāja iepriekš uzkrātās pieredzes.
nekas šai pasaulē nav jauns,viss atkārtojas tādā vai citādā formā.
es šeit aprakstītajā vizuālajā komunijācijā uzreiz iedomājos Ģertrūdes Steinas poēmu,un,ja skatās no šāda rakursa,iespējams,izskatās savādāk. vismaz man,jo mani viņa fascinē un viss tas stream of consciousness pasaules skatījums.
tikpat labi, šīs rozes nav atsauce uz tām rozēm, bet tikuntā es varu sev pati uzburt stāstu.

bet man vabše ir šausmīgi subjektīva uztvere attiecībā pret mākslu. Siksta kapella mani nekad nav aizrāvusi , piemēram.
tieši tāpēc jau ir tik forši,ka mēs esam visi dažādi un nevar vienādi uztvert un visiem patikt un katrs graudus no pelavām izsijā pats :)