![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nacionālā apvienība ieliek normālu kloķi, Satversmes tiesā vienkārši apstrīdot referendumu pēc būtības! Tas jau vairs nav pat sprungulis riteņos, bet normāls stienis.
/Ideālajā variantā atzīst par neatbilstošu Satversmei, liek valstij atmaksāt iztērētos līdzekļus, Lindermaniešu & Ušakoviešu atbalstītāju bars nespēj atmaksāt un emigrē. Problem solved.
/Ideālajā variantā atzīst par neatbilstošu Satversmei, liek valstij atmaksāt iztērētos līdzekļus, Lindermaniešu & Ušakoviešu atbalstītāju bars nespēj atmaksāt un emigrē. Problem solved.
Taču tas ir absurds. Par ko vispār te diskutēt - ir pilnīgi nebūtiski, kurš sāka! Jānītis vienmēr teiks, ka sāka Pēterītis, un Pēterītis teiks, ka Jānītis. Tā mēs varētu iet pa posmiem atpakaļ, līdz neatkarības atjaunošanai, atpakaļ līdz Gunāram Astram, Mavrikam Vulfsonam un tālāk.
Patiesība ir tāda, ka to iesāka Padomju Savienība 1940.gadā, un mani fascinē, ka cilvēki neaptver tās sekas, kādas tas ir radījis mūsu etnosam.
Integrācija/asimilēšanās notiek dabiskā ceļā tad, kad valstī ir stabila pamatnācija, (say, 80-90%) un tad var runāt par integrāciju. Ja šī proporcija ir 40/60, tad klasiskie spēles noteikumi nav spēkā.
Galvenokārt "kulturalizēta" bara instinkta un tā programmēto 'mēs versus viņi' mēmu dēļ.
Es mīlu Latviju, šī ir vienīgā vieta, kur es gribu dzīvot un kur varu būt pa īstam laimīga un ŠEIT IR JĀRUNĀ LATVISKI. bet es uzskatu, ka VL pieļāva kļūdu. Nezinu, kāds bija viņu mērķis, bet viņi ir panākuši pilnīgi pretēju efektu un tas, kas tagad notiek, ir pretīgi.
Antilatviskie elementi ir reimatisma un demences nomocīta krievu pensionāru paaudze - viņi nekad vairs neies skolās un viņiem šeit nav teikšanas, ir tikai jāpagaida, (es atvainojos) kad viņi nomirs. Jaunā paaudze, kas iet skolās un aug no jauna, skatās rietumu virzienā un viņiem Latvijas pilsonība interesē tikai tik daudz, lai varētu no šejienes aizbraukt, jo šeit taču viņi tādiem latvju lāčplēšiem nav vajadzīgi (vai ne?).
tāpēc es uzskatu, ka VL izgājiens bija lieks un tāpēc savā ziņā viņi ar SC ir vienā maisā bāžami.
Par jauno paaudzi Tev daudz ko varētu pastāstīt
Es tikai nevaru saprast, kur palicis latviešu strēlnieku gars.
VL nav radikāls spēks un Sasakaņas Centrs nav orientēts uz saskaņu, tas taču tagad kā uz delnas redzams. Ja viņi, un visi viņu atbalstītāji tagad aizejot uz referendumu nobalsotu 'pret' to, ko paši iesāka, tad būtu pamats diskusijām.
>> Ja viņi, un visi viņu atbalstītāji tagad aizejot uz referendumu nobalsotu 'pret' to, ko paši iesāka, tad būtu pamats diskusijām.
Katrs lai balso, kā viņam liek sirdsapziņa. Tā ir tikai komunistu pieeja, ka jābalso ir "pareizi". Svarīgi ir tas, lai visi nobalsojušie pieņemtu gala rezultātu (kas jau tāpat ir zināms, kāds tas būs).
Bet tādā veidā, kā tu to pasaki, izklausās pēc ultimāta: ja nedomāsiet veidā, kādā mēs pieprasām, tad nekādu diskusiju.
Tad mēs tikpat labi varētu izplūst vienotā, kosmopolītiskā masā, nonivelējot visas un jebkuras atšķirības un, varu derēt, Orvels būtu laimīgs. Mani fascinē tas, ka ir tik daudz ļaužu, kas domā kā tolerantas daudzmiljonu nācijas pārstāvji situācijā, kur pret viņiem izvērsta ļoti moderna taktiskā nemilitārā karadarbība.
Latviešu valoda ir šīs valsts iezīme nevis pamati.
Savukārt mūsu laikmeta iezīme ir aizvien pieaugoša nespēja nodalīt jēdzienus 'kompromiss' un 'piekāpšanās'.
Savukārt par ES cilvēki balsoja naivi cerot, ka būs labāk gan ekonomiskā, gan demokrātiskā ziņā. Bet ko tad, ja izrādās, ka lēmums ir kļūdains?
un šīs pašas valodas lietojums ikdienā tur, kur tam nebūtu jābūt (i.e. ārpus teritorijām, kur vēsturiski ir liels krieviski runājošo iedzīvotāju skaits)
Otrkārt, paralēlā mediju informatīvā telpa (TV+prese+radio+internets), kurā pieejamā informācija jūtami atšķiras no LV pusē piedāvātās.
Treškārt, attieksme. Jautājot par kādu preci latviski, vairs nevari justies drošs, ka cilvēks tevi sapratīs un spēs adekvāti atbildēt uz jautājumu. (i.e. а что такое 'pipari'?)
2. Paši politiķi (Loskutovs) jau atzina, ka tā ir viņu vaina, ka nekomunicē ar krieviski runājošo auditoriju. Tā tiešām ir problēma, kuru kategoriskā nostāja tikai palielina.
3. Tā laikam ir psiholoģiska problēma. Agrāk pircēji varēja justies droši, ka pastāv iespēja, ka pārdevēja nesapratīs latviski, tagad viņi nejūtas droši par to pašu. Tātad ir progress uz labo pusi, vai ne?
2. Nē? (kā var komunicēt, ja neprot valsts valodu? ja to dara svešvalodā, tad tas automātiski noved pie punkta nr.3, skat. zemāk.)
3. Daļēji. Pie vainas mūsu mīkstčaulība (iztapība? kalpa gars?) un viņu pašpārliecinātība, kas ir tieši proporcionāli, korelējoši lielumi.
2. Nu redzi, arī šie cilvēki izvēlas informāciju savā dzimtajā valodā nevis svešvalodā.
3. Vēl interesantāka ir spēja baltu nosaukt par melnu (stāvokļa uzlabošanos nosaukt par pasliktināšanos).
2) Nekādu pretenziju. Pilnīgi. Tikai lai neaizmirst, ka šī ir cita valsts, nevis tā tur, uz austrumiem no robežas, ar visām no tā izrietošajām sekām.
3) ?
2) Ok. Viena problēma ir atrisināta.
3) Ar to, ka caurmērā latviešu valodas zināšanas apkalpojošajā sfērā uzlabojas nevis pasliktinās.
2)
svītrojās3) Bet vai nav smieklīgi? "latviešu valodas zināšanas [apkalpojošajā sfērā] uzlabojas"... ko tas vispār nozīmē, kā var veidoties šāda situācija?
3) Tas nozīmē, ka stāvoklis uzlabojas, bet NA nekaunīgi melo, kad apgalvo, ka tas pasliktinās.
3)Nē. Tas viss ir jāskata reģionu kontekstā, mums te veidojas tādas kā valstiņas valstī, guberņas, so to speak, kur jaungada uzrunu saka Medvedevs, nevis Bērziņš.
3) Tas bija otrais punkts, kuru jau izsvītrojām, jo atzinām par neproblēmu.
3) Nu, bet es taču teicu, ka otrais punkts novedīs pie trešā, ja mums nebūs mugurkaula (i.e., ok, jūsu prezidents ir Medvedevs, nevis Bērziņš. Bet svētku uzrunas tad arī klausieties mājās, nevis Latviešu biedrības namā).