Pilota memuāri.

Ar katru dienu aizvien labāk. :]

Ar katru dienu aizvien labāk. :]

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nacionālā apvienība ieliek normālu kloķi, Satversmes tiesā vienkārši apstrīdot referendumu pēc būtības! Tas jau vairs nav pat sprungulis riteņos, bet normāls stienis.

/Ideālajā variantā atzīst par neatbilstošu Satversmei, liek valstij atmaksāt iztērētos līdzekļus, Lindermaniešu & Ušakoviešu atbalstītāju bars nespēj atmaksāt un emigrē. Problem solved.
  • sākot vākt parakstus pret krievu skolām. tas jau sen bija skaidrs, ka integrācija asimilēšanās notiek dabiskā ceļā. jau ir izaugusi paaudze, kas nerunā krieviski, bet viņiem vajadzēja pabakstīt to sūdu, lai smird. nu tad tagad - lūdzu! latvieši par savu lietu parakstus nesavāca, bet katra darbība izraisa pretdarbību, un krievi savāca.
    • piekrītu.
    • Piekrītu. Tev ir pilnīga taisnība!

      Taču tas ir absurds. Par ko vispār te diskutēt - ir pilnīgi nebūtiski, kurš sāka! Jānītis vienmēr teiks, ka sāka Pēterītis, un Pēterītis teiks, ka Jānītis. Tā mēs varētu iet pa posmiem atpakaļ, līdz neatkarības atjaunošanai, atpakaļ līdz Gunāram Astram, Mavrikam Vulfsonam un tālāk.
      Patiesība ir tāda, ka to iesāka Padomju Savienība 1940.gadā, un mani fascinē, ka cilvēki neaptver tās sekas, kādas tas ir radījis mūsu etnosam.

      Integrācija/asimilēšanās notiek dabiskā ceļā tad, kad valstī ir stabila pamatnācija, (say, 80-90%) un tad var runāt par integrāciju. Ja šī proporcija ir 40/60, tad klasiskie spēles noteikumi nav spēkā.
      • Mani fascinē tas, cik daudzi cilvēki tik lielā mērā uztraucas par "savu" etnosu.
      • Diskusijas nebūtu vispār, ja kašķis nebūtu sākts. No sērijas - "tagad pamēģini 30 sekundes nedomāt par rozā vienradžiem".
        Es mīlu Latviju, šī ir vienīgā vieta, kur es gribu dzīvot un kur varu būt pa īstam laimīga un ŠEIT IR JĀRUNĀ LATVISKI. bet es uzskatu, ka VL pieļāva kļūdu. Nezinu, kāds bija viņu mērķis, bet viņi ir panākuši pilnīgi pretēju efektu un tas, kas tagad notiek, ir pretīgi.
        Antilatviskie elementi ir reimatisma un demences nomocīta krievu pensionāru paaudze - viņi nekad vairs neies skolās un viņiem šeit nav teikšanas, ir tikai jāpagaida, (es atvainojos) kad viņi nomirs. Jaunā paaudze, kas iet skolās un aug no jauna, skatās rietumu virzienā un viņiem Latvijas pilsonība interesē tikai tik daudz, lai varētu no šejienes aizbraukt, jo šeit taču viņi tādiem latvju lāčplēšiem nav vajadzīgi (vai ne?).
        tāpēc es uzskatu, ka VL izgājiens bija lieks un tāpēc savā ziņā viņi ar SC ir vienā maisā bāžami.

        • Tik tiešām - diskusijas nebūtu, darīts nekas netiktu un mēs klusi ļautu problēmai augt. Tāpēc es neesmu drošs, ka VL pieļautais ir kļūda, tikai panāktais efekts ir savādāks, kā cerēts - beidzot izgaismojas, ka daļa šīs valsts pilsoņu nemaz nav tiesīgi būt par pilsoņiem. Sākot jau ar Saeimas deputātiem. Es ļoti labprāt noticētu, ka viņu motīvi ir patiesi, bet tie tādi nav. Pat slavenajā 'vēstule kaimiņam' klipiņā ir frāzes, ka, redz 'viss izpārdots dāņiem, zviedriem, norvēģiem'. Bet ne krieviem. Par to ne pušplēsta vārda.
          Par jauno paaudzi Tev daudz ko varētu pastāstīt [info]wasp_lv, un nemaz tik pozitīva aina tur neveidojas.

          Es tikai nevaru saprast, kur palicis latviešu strēlnieku gars.

          • Principā - man ir tikai viens secinājums. Galējības nav risinājums. SC un VL ir abi vienā maisā bāžami, jo ir galēji spēki. Bezkompromisu.
            • Tā var sevi maldināt ilgi un dikti, vienmēr meklējot kompromisus. Bet tad, kad tev ir jāpārkāpj, piemēram, [csn] noteikumi, lai izvairītos no avārijas, tā nerīkoties ir vienkārši stulbi.
              VL nav radikāls spēks un Sasakaņas Centrs nav orientēts uz saskaņu, tas taču tagad kā uz delnas redzams. Ja viņi, un visi viņu atbalstītāji tagad aizejot uz referendumu nobalsotu 'pret' to, ko paši iesāka, tad būtu pamats diskusijām.
              • Kā uz delnas ir redzams arī tas, ka NA arī neveicina saskaņu.

                >> Ja viņi, un visi viņu atbalstītāji tagad aizejot uz referendumu nobalsotu 'pret' to, ko paši iesāka, tad būtu pamats diskusijām.

                Katrs lai balso, kā viņam liek sirdsapziņa. Tā ir tikai komunistu pieeja, ka jābalso ir "pareizi". Svarīgi ir tas, lai visi nobalsojušie pieņemtu gala rezultātu (kas jau tāpat ir zināms, kāds tas būs).

                Bet tādā veidā, kā tu to pasaki, izklausās pēc ultimāta: ja nedomāsiet veidā, kādā mēs pieprasām, tad nekādu diskusiju.
                • Bet par ko tur diskutēt? Par šīs valsts pamatiem? Par principiem, uz kādiem tā dibināta?
                  Tad mēs tikpat labi varētu izplūst vienotā, kosmopolītiskā masā, nonivelējot visas un jebkuras atšķirības un, varu derēt, Orvels būtu laimīgs. Mani fascinē tas, ka ir tik daudz ļaužu, kas domā kā tolerantas daudzmiljonu nācijas pārstāvji situācijā, kur pret viņiem izvērsta ļoti moderna taktiskā nemilitārā karadarbība.
                  • Šī valsts ir būvēta uz demokrātiskiem pamatiem. Ar to domāju konstitūciju, vēlēšanas utt. Nekas nav ideāls (arī demokrātija ne), bet pašos pamatos tā ir tiekšanās uz katra cilvēka laimi. Dažreiz dažu cilvēku vēlmes ir pretrunīgas, tāpēc ir jāmeklē kopromiss.

                    Latviešu valoda ir šīs valsts iezīme nevis pamati.
                    • Demokrātiskiem gan. Bet nedomāju, ka valoda tikai kā 'iezīme' būs bijusi tā motivācija, kuras dēļ latviešu strēlnieki @WWI devās kaujās, nedz arī pietiekama motivācija, lai pēc LPSR izveidošanas vēl 10 gadus izvērstu partizānu karu absolūta pārspēka priekšā.
                      Savukārt mūsu laikmeta iezīme ir aizvien pieaugoša nespēja nodalīt jēdzienus 'kompromiss' un 'piekāpšanās'.
                      • Es domāju, ka valoda tiešām bija tikai iezīme, bet demokrātiskās valsts izveidošana bija primārais mērķis. Atcerēsimies, ka ne Krievijas Impērija, ne arī PSRS nebija demokrātiskas valstis, tāpēc cīņa par brīvību bija loģiska, lai iegūtu demokrātiju. Pat tagad nevarētu teikt, ka Krievija ir demokrātiska, salīdzinot ar ES. Tāpēc arī cilvēki bez problēmām nobalsoja par dalību ES, kas arī lielā mērā ir atteikšanās no suverenitātes. Bet tā nav pretruna, jo tiek pieņemts, ka tas demokrātiju tikai stiprinās.
                        • Patiesībā varētu piekrist. Primārais bija neatkarības iegūšana. Mums ir visi dati par to laiku, un tur valodas jautājums tiešām nebija dominējošs, bet arī tikai tāpēc, ka nācijas etniskais pamatsastāvs nebija tā izkropļots. [pseido]komunismam bija sava ideoloģija par vienoto padomju tautu, kuru tas arī centās īstenot.
                          Savukārt par ES cilvēki balsoja naivi cerot, ka būs labāk gan ekonomiskā, gan demokrātiskā ziņā. Bet ko tad, ja izrādās, ka lēmums ir kļūdains?
          • ok, nosauc pāris rādītājus, kas pirms parakstu vākšanas par izglītību tikai latviešu valodā liecināja, ka "problēma klusi aug".
            • Pirmkārt (un galvenokārt) prasības darba tirgū pēc otras valodas zināšanām
              un šīs pašas valodas lietojums ikdienā tur, kur tam nebūtu jābūt (i.e. ārpus teritorijām, kur vēsturiski ir liels krieviski runājošo iedzīvotāju skaits)

              Otrkārt, paralēlā mediju informatīvā telpa (TV+prese+radio+internets), kurā pieejamā informācija jūtami atšķiras no LV pusē piedāvātās.

              Treškārt, attieksme. Jautājot par kādu preci latviski, vairs nevari justies drošs, ka cilvēks tevi sapratīs un spēs adekvāti atbildēt uz jautājumu. (i.e. а что такое 'pipari'?)
              • 1. Praktiski visā Latvijas teritorijā ir liels krieviski runājošo iedzīvotāju skaits. Tā nav problēma, kas aug. Tā ir tirgus nepieciešamība. Ja to vispār uzskata par problēmu, tad tā ir tāda, kas samazinās.

                2. Paši politiķi (Loskutovs) jau atzina, ka tā ir viņu vaina, ka nekomunicē ar krieviski runājošo auditoriju. Tā tiešām ir problēma, kuru kategoriskā nostāja tikai palielina.

                3. Tā laikam ir psiholoģiska problēma. Agrāk pircēji varēja justies droši, ka pastāv iespēja, ka pārdevēja nesapratīs latviski, tagad viņi nejūtas droši par to pašu. Tātad ir progress uz labo pusi, vai ne?
                • 1. Nē?

                  2. Nē? (kā var komunicēt, ja neprot valsts valodu? ja to dara svešvalodā, tad tas automātiski noved pie punkta nr.3, skat. zemāk.)

                  3. Daļēji. Pie vainas mūsu mīkstčaulība (iztapība? kalpa gars?) un viņu pašpārliecinātība, kas ir tieši proporcionāli, korelējoši lielumi.
                  • 1. Kā var būt nē, ja Latvijā krievvalodīgie ir vairāk nekā 30%.

                    2. Nu redzi, arī šie cilvēki izvēlas informāciju savā dzimtajā valodā nevis svešvalodā.

                    3. Vēl interesantāka ir spēja baltu nosaukt par melnu (stāvokļa uzlabošanos nosaukt par pasliktināšanos).
                    • 1) Paskaties pa reģioniem. Kurzemes puse, Vidzeme, Sēlija. Krievvalodīgie ir koncentrējušies tikai lielajās pilsētās - Rīgā, Daugavpilī.

                      2) Nekādu pretenziju. Pilnīgi. Tikai lai neaizmirst, ka šī ir cita valsts, nevis tā tur, uz austrumiem no robežas, ar visām no tā izrietošajām sekām.

                      3) ?
                      • 1) Es nerunāju par vairākumu. Es runāju par to, ka ir daudz krievvalodīgo. Laukos vispār ir maz cilvēku, bet pat ja tie ir 5% vai 10%, tā tomēr ir diezgan liela cilvēku grupa, kuru tirgus nevar neņemt vērā.

                        2) Ok. Viena problēma ir atrisināta.

                        3) Ar to, ka caurmērā latviešu valodas zināšanas apkalpojošajā sfērā uzlabojas nevis pasliktinās.
                        • 1) Man apkārt esošā vide ir burvīgs piemērs. Jā, ir krieviski runājošie. Bet nospiedošs, masīvs pārsvars ir latviešiem un te tad arī lieliski strādā integrācija, viņi kļūst par latviešiem, nevis latvijiešiem. Būtiska atšķirība. Un 20 gadi vidē, kur ir pretējais stāvoklis, pierāda pretējo.

                          2) svītrojās

                          3) Bet vai nav smieklīgi? "latviešu valodas zināšanas [apkalpojošajā sfērā] uzlabojas"... ko tas vispār nozīmē, kā var veidoties šāda situācija?
                          • 1) Burvīgi. Par ko bija tavs punkts, ka paliek sliktāk?

                            3) Tas nozīmē, ka stāvoklis uzlabojas, bet NA nekaunīgi melo, kad apgalvo, ka tas pasliktinās.
                            • 1)Rīgā. Citur paliek labāk. :)

                              3)Nē. Tas viss ir jāskata reģionu kontekstā, mums te veidojas tādas kā valstiņas valstī, guberņas, so to speak, kur jaungada uzrunu saka Medvedevs, nevis Bērziņš.
                              • 1) Tad Rīgā jāievieš krievu valoda par reģionālo valodu un jautājums būs atrisināts.

                                3) Tas bija otrais punkts, kuru jau izsvītrojām, jo atzinām par neproblēmu.
                                • 1) Nē. Rīgā jāievieš pasākumi latviešu valodas nostiprināšanai un jāizskauž diskriminācija darba tirgū, kas vērsta pret cilvēkiem, kas nezina krievu valodu vai nepārvalda to pietiekamā līmenī.

                                  3) Nu, bet es taču teicu, ka otrais punkts novedīs pie trešā, ja mums nebūs mugurkaula (i.e., ok, jūsu prezidents ir Medvedevs, nevis Bērziņš. Bet svētku uzrunas tad arī klausieties mājās, nevis Latviešu biedrības namā).
Powered by Sviesta Ciba