Pilota memuāri.

Ar katru dienu aizvien labāk. :]

Ar katru dienu aizvien labāk. :]

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nacionālā apvienība ieliek normālu kloķi, Satversmes tiesā vienkārši apstrīdot referendumu pēc būtības! Tas jau vairs nav pat sprungulis riteņos, bet normāls stienis.

/Ideālajā variantā atzīst par neatbilstošu Satversmei, liek valstij atmaksāt iztērētos līdzekļus, Lindermaniešu & Ušakoviešu atbalstītāju bars nespēj atmaksāt un emigrē. Problem solved.
  • ok, nosauc pāris rādītājus, kas pirms parakstu vākšanas par izglītību tikai latviešu valodā liecināja, ka "problēma klusi aug".
    • Pirmkārt (un galvenokārt) prasības darba tirgū pēc otras valodas zināšanām
      un šīs pašas valodas lietojums ikdienā tur, kur tam nebūtu jābūt (i.e. ārpus teritorijām, kur vēsturiski ir liels krieviski runājošo iedzīvotāju skaits)

      Otrkārt, paralēlā mediju informatīvā telpa (TV+prese+radio+internets), kurā pieejamā informācija jūtami atšķiras no LV pusē piedāvātās.

      Treškārt, attieksme. Jautājot par kādu preci latviski, vairs nevari justies drošs, ka cilvēks tevi sapratīs un spēs adekvāti atbildēt uz jautājumu. (i.e. а что такое 'pipari'?)
      • 1. Praktiski visā Latvijas teritorijā ir liels krieviski runājošo iedzīvotāju skaits. Tā nav problēma, kas aug. Tā ir tirgus nepieciešamība. Ja to vispār uzskata par problēmu, tad tā ir tāda, kas samazinās.

        2. Paši politiķi (Loskutovs) jau atzina, ka tā ir viņu vaina, ka nekomunicē ar krieviski runājošo auditoriju. Tā tiešām ir problēma, kuru kategoriskā nostāja tikai palielina.

        3. Tā laikam ir psiholoģiska problēma. Agrāk pircēji varēja justies droši, ka pastāv iespēja, ka pārdevēja nesapratīs latviski, tagad viņi nejūtas droši par to pašu. Tātad ir progress uz labo pusi, vai ne?
        • 1. Nē?

          2. Nē? (kā var komunicēt, ja neprot valsts valodu? ja to dara svešvalodā, tad tas automātiski noved pie punkta nr.3, skat. zemāk.)

          3. Daļēji. Pie vainas mūsu mīkstčaulība (iztapība? kalpa gars?) un viņu pašpārliecinātība, kas ir tieši proporcionāli, korelējoši lielumi.
          • 1. Kā var būt nē, ja Latvijā krievvalodīgie ir vairāk nekā 30%.

            2. Nu redzi, arī šie cilvēki izvēlas informāciju savā dzimtajā valodā nevis svešvalodā.

            3. Vēl interesantāka ir spēja baltu nosaukt par melnu (stāvokļa uzlabošanos nosaukt par pasliktināšanos).
            • 1) Paskaties pa reģioniem. Kurzemes puse, Vidzeme, Sēlija. Krievvalodīgie ir koncentrējušies tikai lielajās pilsētās - Rīgā, Daugavpilī.

              2) Nekādu pretenziju. Pilnīgi. Tikai lai neaizmirst, ka šī ir cita valsts, nevis tā tur, uz austrumiem no robežas, ar visām no tā izrietošajām sekām.

              3) ?
              • 1) Es nerunāju par vairākumu. Es runāju par to, ka ir daudz krievvalodīgo. Laukos vispār ir maz cilvēku, bet pat ja tie ir 5% vai 10%, tā tomēr ir diezgan liela cilvēku grupa, kuru tirgus nevar neņemt vērā.

                2) Ok. Viena problēma ir atrisināta.

                3) Ar to, ka caurmērā latviešu valodas zināšanas apkalpojošajā sfērā uzlabojas nevis pasliktinās.
                • 1) Man apkārt esošā vide ir burvīgs piemērs. Jā, ir krieviski runājošie. Bet nospiedošs, masīvs pārsvars ir latviešiem un te tad arī lieliski strādā integrācija, viņi kļūst par latviešiem, nevis latvijiešiem. Būtiska atšķirība. Un 20 gadi vidē, kur ir pretējais stāvoklis, pierāda pretējo.

                  2) svītrojās

                  3) Bet vai nav smieklīgi? "latviešu valodas zināšanas [apkalpojošajā sfērā] uzlabojas"... ko tas vispār nozīmē, kā var veidoties šāda situācija?
                  • 1) Burvīgi. Par ko bija tavs punkts, ka paliek sliktāk?

                    3) Tas nozīmē, ka stāvoklis uzlabojas, bet NA nekaunīgi melo, kad apgalvo, ka tas pasliktinās.
                    • 1)Rīgā. Citur paliek labāk. :)

                      3)Nē. Tas viss ir jāskata reģionu kontekstā, mums te veidojas tādas kā valstiņas valstī, guberņas, so to speak, kur jaungada uzrunu saka Medvedevs, nevis Bērziņš.
                      • 1) Tad Rīgā jāievieš krievu valoda par reģionālo valodu un jautājums būs atrisināts.

                        3) Tas bija otrais punkts, kuru jau izsvītrojām, jo atzinām par neproblēmu.
                        • 1) Nē. Rīgā jāievieš pasākumi latviešu valodas nostiprināšanai un jāizskauž diskriminācija darba tirgū, kas vērsta pret cilvēkiem, kas nezina krievu valodu vai nepārvalda to pietiekamā līmenī.

                          3) Nu, bet es taču teicu, ka otrais punkts novedīs pie trešā, ja mums nebūs mugurkaula (i.e., ok, jūsu prezidents ir Medvedevs, nevis Bērziņš. Bet svētku uzrunas tad arī klausieties mājās, nevis Latviešu biedrības namā).
Powered by Sviesta Ciba