wasp_lv / Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Divas dienas visu laiku nāk miegs, nav spēka un briesmīgi sāp galva (pat Ibumetin nelīdz). Izmērīju temperatūru - 35,6. Ir kaut kāds veids, kā pacelt T līdz līmenim, kad parādās kaut vismazākās darbaspējas iezīmes? Tas šoreiz vitāli svarīgi - jāraksta darbi augstskolai, jāgatavojas eksāmeniem, bet vienīgais, ko spēju darīt, ir gulēšana. Not good. So - any ideas how to help poor Bļanna Baklažanna? Kaut kādas mājas apstākļos veicamas metodes, lūdzu, jo, līdz aptieķim varu tikai aizrāpot, bet tad man asiņotu ceļi.

Mana gardēnija vēl dzīva un smaržo kā traka!

Velns parāvis! Nupat sapratu, ka žēl šķirties no dažām klasēs - no 9b, 10a un 11a. Esam saraduši un labi sadzīvojuši šos 2 gadus. Šo klašu pārstāvji tiešām ir forši un gudri jaunieši! Tie ir jauni cilvēki, kurus nekaunoties jau tagad varu novēlēt jebkurai augstskolai un jebkuram darba devējam.
Par visām klasēm uun visiem skolniekiem tā teikt nevaru. Šīs klases un vēl 7b "mīļuma topā" ieņem vadošās vietas. Tā nu tas ir. Skolotāji arī tikai cilvēki ar jūtām un emocijām. Citi patīk vairāk, citi mazāk.


Es ceru, ka arī es viņiem kādu stīgu aizķēru.


No pārējiem gan nav žēl škirties. Ni, ni.

Everybody wants your time.

Šķiet, viss beigsies tā īsti nemaz nesācies. Bet es baigi ticēju, es baigi gribēju. Neko, gadās arī tā. Kārtējais rūdījums, kārtējā kārta, kas uzaug.


Man vajag kādu labu vēsti, kādu priecīgu notikumu, lai vismaz uz brīdi liktos, ka šis gads rit pa pareizām sliedēm.

Nu, lūk, saņēmu asins ainas rezultātus. Viss normās. Tikai RDW -Er. sadalījums pavisam nedaudz pazemināts - 11,1 (norma 11,5 - 15,5 %), bet limfocītu skaits (19,6) tuvu minimālajam (18 - 42 %).
Bet kas vispār ir RDW -Er. sadalījums?

Lūk, šodien tik attapos, ka šogad atkal jau tāds atskaites un cerams arī atspēriena punkts manā dzīvē. Vēl viens neliels, bet svarīgs posms būs noslēdzies. Ko tālāk?

Nu jau kādu stundu esmu atkal skaidrā. Lai man piedod Māte par neapciemojumu, bet tagad, kad beidzot izpagulēts, jāsāk lasīt mega garie teksti augstskolai.

..

Vakar kursabiedrs pateica, ka es vienmēr - neatkarīgi no tā, ko daru un kur atrodos - izskatoties abdolbījusies. Allažiņ spīdīgas acis, vijīgas kustības un pārsvarā daudz smaida. Ko tādu es dzirdu pirmo reizi! Izskatoties es nudien tā, ka visu laiku kaut ko lietotu. Viņaprāt, tā esot mana pati jaukākā īpašība :)

Man tagad ir ( gardēnija  ) , tikai vēl neziedoša. 1,49 Ls rimčikā (super netiņā laikam bija par 1 ls, bet māju tuvumā tādas bodes nav). Cerams, ka pagūs izplaukt, pirms es to nomērdēšu.
Dārzā man viss vairāk vai mazāk padodas un aug, bet mājās manas nevērības dēļ nīkuļo un pamazām nobeidzas.

Šodien beidzot ieripoja kontā vismaz kauč kāda ilgi gaidīta naudiņa. Maza, bet tomēr. Par pirmajiem 20 latiem biju pie dakteriem un aptiekāriem. Pēc tam beidzot savā mīļotājā krogā apciemot savu mīļāko bārmenīti - sen nebiju viņu redzējusi. Un izrādās, viņa tieši vakar bija par mani apjautājuies manai draudzenei, kur tad es esot pazudusi.
Iegriezās krogā vēl viens paziņa. Viņš tēlnnieks. Viņš šodien pārdevis savu skulptūru par 6000 Ls. Viņš šodien visiem uzsauca. Sākot ar šampi un beidzot ar Hennessy. Mierīgā pēcpusdiena un vakars izvērtās visai interesanti. Atnāca vēl viens paziņa. Un tad, velns parāvis, komentāri par manām krūtīm no abiem jaunskungiem sāka birt kā no pārpilnības raga. Kas par ziliem brīnumiem - pastāv dzimumdimorfisms! Vai es nemitīgi komentēju XY hromosomu pāra 'ieguvējus' par viņu krāniņu izmēriem, bļin?