Zane Saulīte ([info]alfa_beta) rakstīja,
@ 2012-01-03 15:16:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viss twiteris sacelts kājās par šo rakstu -  http://www.lvportals.lv/?menu=exblogi&sub=&type=full&id=644 

Kopš draudzenes brālis arī šādā pat veidā nomira, viss kas saistīts ar ceļu satiksmes negadījumiem un noslīkšanu, manī izraisa nepatīkamas atmiņas.

Kopš es pati cietu avārījā (tajā dienā jau vienreiz tikām iemesti grāvī - laikam tas bija mājiens ar mietu) es vairs nevaru būt objektīva. Labi, ka toreiz janvārī grāvī bija sniegs, nevis ūdens. Mašīna piezemējās uz jumta. Drošības siksnas lietojām abi divi. Bija šoks un apjukums.. Ja man vēl tajā mirklī būtu jādomā un jācenšas tikt ārā no mašīnas, kurā plūst iekšā ūdens...Mašīna izskatījās pēc samīcītas konservu bundžiņas. Bet mēs esam dzīvi un tas galvenais. 
Vairāk kā pusgadu pat visvienkāršākais pagrieziens manī izraisīja sliktas sajūtas. Pie vismazākā līkuma es ķēros kaut kur pieturēties...

Un draudzenes brālis lietoja drošības siksnu. Vienīgis. Pārējie nelietoja un kaut kā tika ārā no tā nolādētā ezera. Es joprojām apbrīnoju viņus, jo pilnīgi visa mašīna bija zem ūdens. Eh...Tāpēc šādos gadījumos es nezinu, kas ir labāk - ka tev ir vai nav drošības josta. 

Un visi tie cilvēku nosodījumi par šiem 7 jauniešiem, ka paši izvēlējās sev nāvi....kaut jums nekas tāds nebūtu jāpiedzīvo! Labāk būtu paklusējuši. Bet mēs jau esam latvieši.....

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]zivju_parstavis
2012-01-03 16:24 (saite)
Drošības siksnas lieto gan, jo pie jebkuras avārijas pirmais nāk zibenīgs trieciens. Esmu redzējis priekšējā stiklā "puķes" kuru izdauza vadītājs ar savu galvu, skats briesmīgs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]alfa_beta
2012-01-03 20:39 (saite)
Kopš tās reizes, pat nepieļauju domu, ka es tagad brauktu un nepiesprādzētos. Agrāk gan pret piesprādzēšanos neizturējos īpaši nopietni. + šeit laikam jāskatās uz audzināšanu - vai jau bērnībā tiek stāstīts par drošības jostām - to nozīmi un nepieciešamību.
Tagad, cītīgi skatos uz vecākiem ar maziem bērniem, vai viņi šķēro ielu pie sarkanās gaismas. Reiz bija gadījums, kad vecmāmiņa gribēja pāriet pie sarkanās gaismas ar 2 mazajiem pie sāniem. Pats mazākais gāja viņai līdzi, bet lielākais teica, ka neiešot, jo pie sarkanās gaismas nedrīkstot iet pāri, uz ko vecmāmiņa atbildēja, ka mašīnas tak tagad nebraucot...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]indulgence
2012-01-03 17:23 (saite)
Gluži vienkārši pārāk bieži (ikdiena) redzam laukos pa ceļiem joņojam vecus lūžņus, kas pārbāzti ar apdzērušiem plānprātiņiem (kurus par cilvēkiem tikai biologs spēj dēvēt), drāž pa ceļiem ignorējot jebkādus satiksmes noteikumus un veselo saprātu (kas tiem nepiemīt), izraisot avārijas situācijas un reālas avārijas aiz sevis (jo kad tev tāds monstrs ar tālajiem uguņiem un muzonam dārdot naktī drāžas virsū uz ceļa, tad nekas neatliek kā griezt grāvī, lai kā no viņiem izvairītos, lai gan savulaik t.s. "asinainajos Jāņos" cik automašīnas no šādiem mīļiem jauniešiem nepaspēja izvairīties), sabraucot cilvēkus, un dažkārt paši nositoties. Kad paši nositas, tad līdzcilvēki atviegloti nopūšas: par strēķīti atsaldeņu mazāk.

(Atbildēt uz šo)


[info]illumine
2012-01-03 18:13 (saite)
Cik lasīju, ūdens ir vienīgais gadījums, kad drošības siksna ir sliktāk.
Bet par konkrēto rakstu, man šķērmi palika lasot. Jau FB pie vienas meitenes izteicos par šo, lētā blogeru līmenī sarakstīts. Tendenciozi un ar baigo "viedokli".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]alfa_beta
2012-01-03 21:01 (saite)
Man viņš likās necilvēcīgs. Jā, jaunieši tajā mirklī nedomāja ne par šofera pieredzi, ne to, ka nav tehniskās, ne to, ka riepas nodilušas, ne par to, ka slidens ceļš, kur nu vēl par bebru sacelto dambi. Tāpat neviens no viņiem pat nepieļāva, ka varētu notikt kas slikts. Bet apstākļū sakritības dēļ notika tā kā notika. Pieauguši cilvēki - pašiem sava galva uz pleciem un jāparedz iespējamās sekas. Bet, parādiet man cilvēku, kurš katru reizi braucot ar kādu, iedomājas par šīm visām varbūtībām. Tagad atcerējos kā pati reiz braucu ar kursa biedru putenī. Viņš nesen bija nolicis tiesības un mums vnk vajazēja nokļūt tajā vietā, tāpēc braucām ar viņu. Ātrumu toreiz nepārkāpām, jo ceļš bija tīrā ledū. Bet tā vai tā mašīnu sanesa - apgriežām pāris riņķus un atpakaļgaitā trāpijām elektrības stabā. Un elektrības stabi ir pēc cik tur metriem - 50? Tā ir tīrākā sagadīšanās - ja ceļš būtu nokaisīts, nebūtu putenis, kas papildus apgrūtināja redzēšanu, būtu pieredze... Lai vai kā - neviens no viņiem negribēja mirt. Un tagad pārmest, ka jaunieši visu nav apsvēruši, ir nevietā.
Esot draudzenes brāļa bērēs un redzot tās bēdas un asaras, prātā neienāk pārmest, ka viņš neapsvēra visus iespējamos gadījumos.
Tāpēc es nekad nebūšu to cilvēku vidū, kas rādīs ar pirkstu uz mirušo kļūdām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]savanna
2012-01-04 09:51 (saite)
Man žēl bērnu vecākus, bet raksta autoram ir taisnība.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?