Zane Saulīte's Journal [entries|friends|calendar]
Zane Saulīte

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[10 Mar 2018|10:58am]
Nezinu kā jums, bet man šis 2018. gads ir īsts spridzeklis it visā - tik daudz life lessons. Life lessons uz katra stūra. Nu tik ļoti, ka jau pierakstu
gūtās atziņas. Visas manas iepriekšējās darbības vai ātrumā neapdomīgi pieņemti lēmumi, šobrīd tik ļoti nāk atpakaļ. Bet ir labi - tas viss tāds dabīgs process.
post comment

2018 [05 Feb 2018|08:31pm]
Esmu mazliet pārsteigta, cik mierīgi feisoju savas pieļautās kļūdas un pieņemu radītās sekas.
post comment

[03 Jun 2017|12:29pm]
Šī vīkenda galvenais mērķis ir saprast, kur pavadīšu mazo jūnija atvaļinājuma. Nevaru izšķirties starp Kanāriju salām vai Izraēlu, vai arī aizšaut līdz Parīzei, kas pa galvu maisās. Var arī kur citur...
2 comments|post comment

[15 Nov 2016|10:12pm]
Baigi prasās uz Parīzi. Tāds riktīgs nemiers iekšā sēž un baksta, lai es pačekoju biļetes. Un vēl uz Madridi gribas. Nepagāja ne 2 mēneši, kad jau atkal gribas prom. Jā, un vēl es gribu atpakaļ uz Bosniju un Hercogovinu - tur īsts skaistums mājo.
post comment

[31 Jul 2016|05:08pm]
Vai ir kāda apdrošināšana pret cilvēka stulbumu? Pagājušonedēļ telefonu atstāju uz mašīnas jumta. Nezinu par ko man tas viss, bet telefons veiksmīgi tika atgriezts man atpakaļ un arī strādā gluži kā jauns. Šonedēļ esmu lame, jo jau vairākus mēnešus nevaru noslēgt vienu keisu, kas man nedod mieru. Lūk bija izdevība, bet nē - es savā stiliņā izlikos, ka viss chill.
Nākošnedēļ braucu uz 3 nedēļām prom - bail domāt, ko es atkal varētu savārīt.
post comment

[21 Apr 2016|10:04pm]
Lēnām jāsāk plānot atvaļinājums. Skaitu dienas un sanāk ~ 31 diena. Dikti maz. Dikti maz, jo darba dēļ tikai kādus max 3 mēnešus varu izmantot ceļošanai. Bet man vajag ziemā, pavasarī, vasarā un rudenī ceļot. Varētu atteikties no ceļošanas vasarā, jo vasaras LV arī ir diezgan fine, bet tādā gadījumā man būtu jāpaliek bez atvaļinājuma vispār. Šobrīd plānā pāris dienas pavadīt Francijā un Zviedrijā maijā, jūnijā gribu apciemot draugus Beļģijā un Polijā, jūlijā - jākāzo šeit pat, bet augustā gribu uz Balkāniem - 3 nedēļas novandīties. Redzēs kā būs, jo pirmajā augusta nedēļā ieliktas mācības, kuras es gribu skipot - nav īsti priekš manis + man tajā laikā jābūt Belgradā uz pasākumu. Ļoti pietrūkst brīvības sajūtas, kad vari ceļot, kad gribi, nevis ar sakostiem zobiem gaidīt, kad beigsies septembris - maijs sezona, lai beidzot kaut kur dotos. Labāk īsākus ceļojumus katru otro mēnesi nekā 1x gadā.
post comment

[13 Dec 2015|04:01pm]
Nezinu, ko esmu nogrēkojusies, bet man ir alerģija pret mandarīniem. Pārtikas nepanesamības tests uzrādīja, ka ar apelsīniem aizrauties nevajadzētu, bet alerģiju neuzrādīja. Un šeku reku - mandarīni arī tiek svītroti no saraksta. Nav godīgi.

Ja nesanāks sabīdīt darbu ārzemēs, tad nākošo ziemu pavadīšu Taizemē un Indonēzijā. A kāpēc ne? Nav ko zaudēt. Darbs vienmēr atradīsies, a jaunība un iespēja vnk aizbraukt uz pāris mēnešiem, gan nē. Tad jau redzēsim. Pēc ~2 mēnešiem vajadzētu būt zināmam.
4 comments|post comment

[31 Aug 2015|09:50pm]
It kā krāju dzīvoklim, bet tajā pašā laikā domāju par iespēju pārvākties uz ārzemēm. Tuvāk saulei.

Porto brauciena laikā sapratu, ka man ir problēmas ar izvēles izdarīšanu. Šķita, ka tikai pēdējos gados nevaru saprast uz kuru debess pusi lai skrienu, bet nē, jau no vidusskolas man grūti izdarīt izvēles. "Problēma" ir tā, ka mani vienmēr ir interesējušas un padevušās daudzas lietas uzreiz, bet nekad nav nācies nostāties uz "viena ceļa". Laikam jau vēl esmu meklējumos.
post comment

[18 Mar 2015|11:08pm]
Man reiz izzīlēja, ka nekas man dzīvē nenākšot viegli - būšot daudz jāstrādā. Šodien saņēmu zvanu, ka būs mazliet vēl jāpastrādā, lai paspīdētu mediju priekšā. Un tas viss tikai tādēļ, ka iepriekš bija cītīgi strādāts - bez apstājas un ar sirmiem matiem.
post comment

[20 Feb 2015|11:00pm]
Lai piedod Positivus, bet biļeti es pārdošu un tā vietā braukšu uz Sziget!! Tagad tik jāatrod lieki 600 EUR.
post comment

[08 Feb 2015|04:19pm]
Mēģinu saprast kā vieglāk tikt līdz Portugālei, bet izskatās, ka jūlija beigas nav tas labākais laiks. Otra problēma ir mazliet vieglāka - Lisabona pirms vai pēc Porto. Lūk 7dienas problēmas...
post comment

[31 Jan 2015|02:24pm]
Vajadzētu celties un iet, bet vakardienas uzdzīves sekas mani tur savā varā. Dzērām vīnu un pīpējām cigārus (es taču nepīpēju vispār!). Vēl es tik ļoti sapratu, ka man ir grūti strādāt sieviešu kolektīvā. Visa šī runāšana/aprunāšana, nedod Dievs nepatiksi kādai un tad lavīna var sākties. Šķiet, ka pēc vakardienas esmu norakstīta galīgi (nu tā, lai ir pilns komplekts), jo atkārtoju to, ko kāds teica - laikam nebija tā prātīgākā doma. Enīvei - kas būs būs. Tā jau darbs labs un interesants, tikai man gribas kādus draudziņus ar ko kopā strādāt, citādi visu daru vai nu viena pati vai dažkārt palīdzu priekšniekam. Šķiet, ka kādu laiku šis būs labs pārbaudījums manai nervu sistēmai.
post comment

Kad jāslimo [22 Jan 2015|06:00pm]
Vispār jau mēs baigi apaugam ar mantām. Lai gan salīdzinoši regulāri cenšos atbrīvoties no visa nevajadzīgā, joprojām ir diezgan daudz visa kā ko nemaz nevajag. Nezinu kas man iepriekš licies tik īpašs 9. klases domrakstu burtnīcā, bet tā joprojām glabājās skapī. Vēl ir skaidrs, ka man patīk rakstīt idejas, plānus, to-do sarakstus uz miljons lapām. Tā pat man ir miljons citu lapu, klades, bloknoti, kur rakstīt visu, ko sagribas. No visiem krājumiem paturēju materiālus ķīmijā (kam man tos?), vācu un angļu valodas mācību grāmatas un dažus mācību materiālus no RTU. Šķirojot pat atradās materiāli, kas tieši šobrīd aktuāli darbā- vismaz kāds prieciņš. Tālāk plāns ķerties klāt skapim.
post comment

[21 Dec 2014|11:08pm]
Pēdējos gados sanācis visur iesaistīties, ka sev mīļām lietām - kino un lasīšanai laiks tika atvēlēts gandrīz nemaz. Saņēmos un aizstaigāju uz grāmatnīcu un tiku pie S.Kinga Zvēru kapiņiem. Pagaidām viss vēl rožaini. Bet kino. Jā, es biju buržujs un gāju gandrīz katru nedēļu uz kino. Tas bija sen, protams. Katru nedēļu noteikti nesanāks, bet vismaz 2x mēnesī būtu jāatrādās lielajam ekrānam. Un vēl es gribu slidot. Tas arī nav darīts gadus n. Un baseins..arī tur es agrāk pavadīju savus vismaz 3 rītus vai vakarus nedēļā. Labi, darba laika dēļ tas viss iet mazliet gar degunu, bet uz vīkendiem gan vajadzētu piestaigāt. Un vēl es ļoti mīleju galda tenisu un volejbolu - jāmeklē kāds pulciņš, kur man piestaigāt un papriecēt dvēseli.


Gribas visu un uzreiz :)
post comment

[22 Sep 2014|10:39pm]
Pirmo reizi pēdējo pāris mēnešu laikā nejūtos pārgurusi un, atnākot mājās, ielīst gultā nav mana pirmā un vienīgā doma. Enerģijas līmenis gan joprojām vairāk nekā zems, za to nogurums atkāpjas un pamazām atkal kļūstu par cilvēku. Pēdējie mēneši bija ļoti grūti.
post comment

[07 Sep 2014|11:34pm]
Jau nedēļu esmu atpakaļ, bet tā arī no pēdējo mēnešu skrējuma nav sanācis atapties. Lēnā garā aprodu, ka viss ir beidzies - atlikuši tikai pēdējie otas vilcieni līdz projekts būs pabeigts un tad čaviņās. Pirmā nedēļa darbā arī aizvadīta - izskatās daudzsološi ar daudz darāmā. Uz jautājuma zīmes ir mans Jaunais gads Itālijā, bet to ceru nokārtot rītdien - no sava ceļojuma netaisos atteikties.

Novēlu katram reiz nonākt Prāgā - kur tik ej, galva pati grozās riņķī no skaistuma visapkārt!
post comment

[24 Jul 2014|01:16pm]
Dievs, dod nesajukt prātā no tā nežēlīgā darba un informacijas apjoma. Jā, tāda veida Eiropas lielākā pasākuma organizēšana nav viegla. Būtu nauda, atkristu miljons problēmas - bet ja nav, tad ir tikai miljons challenges...
post comment

[22 Jul 2014|01:00pm]
Kā lai iemācās nejusties vainīgai par lietām, par kurām man nemaz nebūtu jājūtas vainīgai, bet ir tā vaina apziņa?
1 comment|post comment

[21 Jul 2014|01:06am]
Izskatās, ka augusta otrajā pusē mani sagaida random ceļojums ar nezināmiem pieturas punktiem un laikiem, cik ilgi uzkavēšos. Cool!
post comment

[15 Jul 2014|04:02pm]
Vēl 2 nedēļas un viss notiks! Spriedzīte ir un stresiņš arī ir. Nogurums arī ir. Dažkārt cenšos maksāt ar e talonu, vai nopīkstināt bankas karti. Reiz pat centos atvērt mājas durvis ar e talonu. Neatvērās. Vakardien pusdullumā aizmirsu PIN kodu, tāpēc tagad jau 2. dienu esmu uz telefona. Nez cik tas ilgi vilksies, jo nu jau arī pats telefons ir kaut kur nozudis mājās un atrast nevaru. Kaut kā muļķīgi pašā projekta karstumā būt bez telefona, ceru, ka no domes vai vēstiecībām man šobrīd neviens nezvana.

Galva pārbāzta ar vairāk kā miljons lietām, kuras jāpaspēj izdarīt/nomenedžēt līdz 28. Galvenais pašai nepazust.
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]