Gluži vienkārši pārāk bieži (ikdiena) redzam laukos pa ceļiem joņojam vecus lūžņus, kas pārbāzti ar apdzērušiem plānprātiņiem (kurus par cilvēkiem tikai biologs spēj dēvēt), drāž pa ceļiem ignorējot jebkādus satiksmes noteikumus un veselo saprātu (kas tiem nepiemīt), izraisot avārijas situācijas un reālas avārijas aiz sevis (jo kad tev tāds monstrs ar tālajiem uguņiem un muzonam dārdot naktī drāžas virsū uz ceļa, tad nekas neatliek kā griezt grāvī, lai kā no viņiem izvairītos, lai gan savulaik t.s. "asinainajos Jāņos" cik automašīnas no šādiem mīļiem jauniešiem nepaspēja izvairīties), sabraucot cilvēkus, un dažkārt paši nositoties. Kad paši nositas, tad līdzcilvēki atviegloti nopūšas: par strēķīti atsaldeņu mazāk.