... ([info]adore) rakstīja,
@ 2021-06-07 17:14:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Paslīdēja kāja un iemaldījos kaut kādā Ebay utenī, kas mani savaldzināja. "We-are-thrift" vēstīja veikaliņa nosaukums. Lietotas lielāku un mazāku zīmolu drēbes, aksesuāri. Es mēdzu aizrauties ar šīm idejām. Minimālisms, kapsulas garderobe, ilgtspējīgums, dot lietām otro dzīvi, nepirkt ātrās un lētās modes izstrādājumus u.t.t. Mans sapnis ir izveidot garderobi, kur būtu atlasītas ne visai daudz, bet tikai īpašas lietas. Tikai tādi apģērbi, kas labi izskatās. Bez parastajiem kompromisiem. Tas gan vairāk ir sapnis, jo minimālisma vietā savos iracionālajos iedvesmas uzplūdos mēdzu sapirkties un beigās skapī no nedaudzuma vairs nav ne vēsts. Tomēr šodien attaisnojos ar to, ka man vairs nav nevienas melnas kleitas, kas derētu un labi izskatītos. Bet dzīve bez labas melnās kleitas nav iespējama. Vismaz manā skatījumā ne. Tas ir viens no maniem must have apģērbiem. Līdzās melnbaltam svītrainam t-kreklam un baltam lina kreklam ar kabatiņām krūšu rajonā. Un ziliem džinsiem. Un labas neformālas žaketes, ādas jakas, plašķīša u.t.t.  Bet jā, atpakaļ pie tām kleitām, veselām trīs, pie kurām man paslīdēja kāja. Un es tieši biju nosolījusies kādu laiku iztikt bez lietu pirkšanas.
Man vispār ir sarežģītas attiecības ar lietām. Varbūt tādēļ es gadiem kolekcionēju grāmatas par minimālismu. Reizēm es šķiros no lietām pārsteidzoši viegli kārtējās kampaņveidīgās mājas tīrīšanas ietvaros, bet citreiz es vienkārši nespēju. Izcēlu no skapja dziļumiem kasti ar vecām drēbēm. No tiem laikiem, kad mazais vēl nebija piedzimis. Tās kleitiņas ir īsas, tagad vairs praktiski nevalkāju garumu virs ceļa. Un arī no ķermeņa tipa viedokļa tur ne viss ir man atbilstošs. Es jūtos kļuvusi krietni gudrāka ģērbšanās jautājumos. Tomēr nespēju izmest. Mani moka nostaļģija un ilgas pēc tās senākās, kaut kur nozaudētās sevis versijas. 
Man ir grūti noticēt, ka es atkal varētu būt kas vairāk par šujmašīnas darbinātāju, bērna vajadzību apmierinātāju, ikdienas pienākumu veicēju un bezjēdzīgu pārtikas patērētāju, kāda esmu jutusies pēdējos gadus. Pēc bērna piedzimšanas es it kā pārvērtos vecā dārzā, kas pamazām aizauga ar nezālēm arvien vairāk un ieslīga nekoptībā. Un tagad man ir sajūta, ka vismaz kādu daļu šī dārza esmu atkal noravējusi, atguvusi. Bet reizē tas liekas pārāk neticami, lai būtu taisnība. Pārāk esmu pieradusi būt vecs, aizaudzis un novārtā pamests dārzs. Tāds, kura skaistumu vēl var sazīmēt starp nezālēm, kura plānojums vēl jaušams, bet patiesā būtība laika gaitā paslēpusies, izzudusi.
Varbūt es nemaz neprotu būt kopts dārzs ar skaidru plānojumu, kur katram augam ir sava vieta, un celiņi glīti aizvijas puslokos starp dobēm. Varbūt es visu mūžu protu tikai kampaņveidīgumu. Aizaugt, ravēt, aizaugt, ravēt.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]neraate
2021-06-07 22:20 (saite)
Man arī kaut kā tā, plus vēl ik pa laikam drēbju kravas no radiem. Bērniem forši, nav jāpērk. Ne tikai naudas ziņā, bet daži ir tik kaprīzi, ka veikalā nopirkt sarežģīti, laikot noteikti negribētu, mēs vēl aizraujamies ar dažādām netīrām taktilām rotaļām, kājām nekas nav ērti, es kā tāda lupatu centrāle apģērbju tālāk citus bērnus :D
Mācos teikt nē, kad man zvana un stāsta cik kaut kas smuks, davai es tev nopirkšu. Mācos atbrīvoties no tā, ko labu gribot man atsūta, pēdējā reizē lielā HM papīra maisa apjomu saņēmu, derēja viena jaka, visu citu atdevu prom, jau pēc dažām dienām, tagad, kas vajag ko izmest, uzreiz ģērbjos un nesu labdarības konteineram, pa logu var redzēt, nav tālu, tik līdz tam jātiek.
Un viss cits par kapsulas garderobi ir projektā. Man patīk tā doma, bet es nesaprotu kā to izveikt, ja ir četri gadalaiki (ok, vasara daudz vietas skapī neaizņem) un pašā ikdienā dažādas vajadzības. Bet vismaz aiznesu meistaram salabot vienas bikses (ideāli sēž, izskatās, jūtos kā dīva) un Karlsona biksēm aizdari.
Tagad plānā ir džemperi un topi. Jo šai vasarai ikdienai ir veiksmīgi sakomplektējies tas, kas skapī. Jāsataisa vēl daži svārki, kas ļoti patīk un nav sarežģīti (nebūtu pat ilgi, tik jāpiesēžas un jāatrod gumija).
Un pa mājām velku arī tās kleitas, kas patīk lai arī īsas, forši tā sapucēties pat ja tikai mājās labi izskatās. Un kad jāveic Svarīgi Zvani, kam nevar saņemties vai kādas darīšanas, vieglāk savākties.
Bet vispār ļoti labi, ka ir paliels skapis, kurā nekā nav, vēl kādu laiku varēšu iztikt, ja ne specifiskas vajadzības. Un tā vajadzība parasti ir tāda, ka es zinu, ko es gribu, to veikalos nevar dabūt jo nav stilīgi un humpalās parasti sagadās vai nu ar defektu, ne izmērā vai nav naudas. Tagad ļoti gribu uz humpalām, bet nav nevienu tuvumā, tad speciāli jādodas

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]adore
2021-06-08 10:07 (saite)
Ar kapsulas garedrobi, manuprāt, ir lietderīgi sastādīt plānu. Izsvērt sava dzīvesstila reālās vajadzības un tad uzlikt uz papīra, cik un kādas konkrēti apģērba vienības ir nepieciešamas Tavā kapsulā. Tad, kad ir skaidrs plāns, vieglāk pārskatīt esošo un neizdarīt spontānus pirkumus, bet, apzinoties, ka, piemēram, ir nepieciešams kvalitatīvs kokvilnas t-krekliņš ar V veida kaklu haki tonī, nopirkt pie iespējas tieši to un neko citu, neiziet uz kompromisiem. Kapsula paredz pārdomātību un plānošanu. Es kā iracionāls cilvēks, kuru ietekmē dažādi impulsi, bieži saskaros ar to, ka mani rūpīgie kapsulplāni kārtējo reizi ir sadrupuši pret mirkļa iegribām. Bet vienu lietu esmu iemācījusies no citiem kapsulu veidotājiem (youtube video) - ir svarīgi, lai garderobē ir noteiktas pamatlietas, kas ir tiešām kvalitatīvas un labi izskatās. Tām nav jābūt daudz, viss pārējais var būt variablāks, bet visstulbākā situācija ir tad, kad tev ir pilns skapis ar visu ko, bet trūkst, piemēram, laba bleizera ko uzvilkt pie kleitas u.t.t. Garderobei ir jāfunkcionē praktiski, ne jāaizņem vieta. Vismaz man šī ideja pavēra jaunu apvārsni, jo pēc dabas esmu kāmīšcilvēks, kas visu ko savelk mājās (iepatikās-nopirku). Mācos iepirkties pārdomātāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?