Man arī kaut kā tā, plus vēl ik pa laikam drēbju kravas no radiem. Bērniem forši, nav jāpērk. Ne tikai naudas ziņā, bet daži ir tik kaprīzi, ka veikalā nopirkt sarežģīti, laikot noteikti negribētu, mēs vēl aizraujamies ar dažādām netīrām taktilām rotaļām, kājām nekas nav ērti, es kā tāda lupatu centrāle apģērbju tālāk citus bērnus :D
Mācos teikt nē, kad man zvana un stāsta cik kaut kas smuks, davai es tev nopirkšu. Mācos atbrīvoties no tā, ko labu gribot man atsūta, pēdējā reizē lielā HM papīra maisa apjomu saņēmu, derēja viena jaka, visu citu atdevu prom, jau pēc dažām dienām, tagad, kas vajag ko izmest, uzreiz ģērbjos un nesu labdarības konteineram, pa logu var redzēt, nav tālu, tik līdz tam jātiek.
Un viss cits par kapsulas garderobi ir projektā. Man patīk tā doma, bet es nesaprotu kā to izveikt, ja ir četri gadalaiki (ok, vasara daudz vietas skapī neaizņem) un pašā ikdienā dažādas vajadzības. Bet vismaz aiznesu meistaram salabot vienas bikses (ideāli sēž, izskatās, jūtos kā dīva) un Karlsona biksēm aizdari.
Tagad plānā ir džemperi un topi. Jo šai vasarai ikdienai ir veiksmīgi sakomplektējies tas, kas skapī. Jāsataisa vēl daži svārki, kas ļoti patīk un nav sarežģīti (nebūtu pat ilgi, tik jāpiesēžas un jāatrod gumija).
Un pa mājām velku arī tās kleitas, kas patīk lai arī īsas, forši tā sapucēties pat ja tikai mājās labi izskatās. Un kad jāveic Svarīgi Zvani, kam nevar saņemties vai kādas darīšanas, vieglāk savākties.
Bet vispār ļoti labi, ka ir paliels skapis, kurā nekā nav, vēl kādu laiku varēšu iztikt, ja ne specifiskas vajadzības. Un tā vajadzība parasti ir tāda, ka es zinu, ko es gribu, to veikalos nevar dabūt jo nav stilīgi un humpalās parasti sagadās vai nu ar defektu, ne izmērā vai nav naudas. Tagad ļoti gribu uz humpalām, bet nav nevienu tuvumā, tad speciāli jādodas