adele_varbut ([info]adele_varbut) rakstīja,
@ 2019-03-30 14:32:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ja nelasītu cibu, es nezinātu, ka tik daudzi cilvēki, līdzīgi man, regulāri ikdienā ir drausmīgi noguruši. Ar uzsvaru, ka runa nav par atsevišķiem gadījumiem, kurus līdzsvaro labas pašsajūtas posmi, bet tādu dzīvi, kurā nemitīgi būt nogurušam un negulējušam ir norma. Agrāk es mēdzu uzskatīt par pašsaprotamu, ka tu vakaros vēlu ej gulēt un, lai gan skaidrs jau, ka neveselīgi, tomēr bija ierasti, ka studiju darbu dēļ var kādas naktis negulēt vispār. Tagad jūtu, ka ķermenis kategoriski atsakās līdzīgā garā turpināt, bet ieradumus mainīt nav tik viegli. Piemēram, lai cik cik reizes sev atgādinātu, ka ir laicīgi jāiet gulēt, kad pienāk vakars, domas sāk šaudīties visos iespējamajos virzienos, lai nebūtu jāiet gulēt, pat tad, ja nāk miegs. Bet šis ir tikai viens no noguruma iemesliem. Man šķiet, ka ikdiena ir piepildīta ar neskaitāmiem piņķerīgiem sīkumiem, kuri ilgtermiņā ir visai nenozīmīgi, bet konkrētajā brīdī skaitās steidzami un padarāmi, un tie aizņem milzumdaudz laika un enerģijas. Tā liela daļa dienas paiet, negribīgi mēģinot izfunktierēt, kā saplānot un padarīt visus steidzamos sīkumus, kuriem pēc brīža vairs nebūs nozīmes. Jau kādu laiku man ir skaidrs, ka šāda dzīve man neliekas sakarīga, un mēģinu īpaši pievērst uzmanību tam, kas tajā notiek. Ļoti cenšos (īpaši jau gavēņa laikā!) atmest visu lieko, izšķirt svarīgo no nesvarīgā un vērot enerģijas daudzumu, bet rezultāti tāpat nav spoži. Iespējams, daļēji tas ir tāpēc, ka man vispār nav pārāk daudz enerģijas un nesanāk koncentrēties uz vairākām lietām vienlaikus, un tik ātri pārslēgties no vienas lietas uz citu, kā dzīve to prasa. Bet, lasot un runājot ar cilvēkiem, man rodas priekšstats, ka arī daudziem citiem, lai cik atšķirīgas būtu viņu dzīves situācijas, ir līdzīgi. Un mana pieredze liecina, ka varbūt visgrūtākais, bet arī jēgpilnākais, ir nevis mēģināt paveikt to visu, kas gāžas virsū, bet mērķtiecīgi atbrīvot savā galvā telpu, lai paskatītos uz savu dzīvi kopumā un sāktu šķirot svarīgo no ne tik svarīgā vai vispār nesvarīgā. Kamēr vēl kaut cik var izturēt, tikmēr var turpināt noskrieties - tikai tad, kad vairs nevar, sāc pievērst vairāk uzmanības tam haosam, kas ir tavā galvā, ne tikai tur, ārā. Jo arī mana galva mēdz būt pilna ar krāmiem. Kad to domāju, man pašai gribas uzreiz sev iebilst, ka ir jābūt ļoti privileģētā situācijā, lai varētu atļauties tik ilgi sēdēt un kārtot savas domas, lai tam būtu kāds reāls, ilgstošs efekts, nevis tas darbotos tikai kā mirkļa mierinājums. Man arī īsti nesanāk. Tomēr neredzu citu risinājumu, jo pieredze liecina, ka ir ļoti naivi cerēt, ka darbi un visādas steidzami darāmās lietas vienreiz beigsies. Mani interesē, kā citi, kuriem ir līdzīgi, saprot šo savu nemitīgo nogurumu, kādus cēloņus un risinājumus norādītu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]adele_varbut
2019-03-31 01:11 (saite)
Izklausās ļoti sakarīgi, lai sakārtotu domas un strukturētu dienas. Un, jā, pierakstot izdodas piefiksēt, ka kaut kas ir padarīts, un plānošana palīdz fokusēties.

Vai tev meditācija palīdz pret trauksmi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]french_mime
2019-03-31 01:57 (saite)
Man šķiet, ka jā, meditācija palīdz, bet pārsvarā guided meditācija sevišķi body scan, as and when required, piemēram, ja ir grūti iemigt, šī ir ļoti laba:

https://youtu.be/15q-N-_kkrU

Ar parasto meditāciju, tā kā sēdēt un klausīties elpā ir pārāk sajūta, ka disociējos, pazūdu domās un kļūstu frustrēta, un arī ielikt to dienas režīmā pārāk šķiet kā vēlviens pienākums, tāpēc vairs nav sanācis darīt regulāri. Izdomāju labāk no rītiem mindfully skatīties autobusā ārā pa logu.

Bet ķermenisko stresu manuprāt vislabāk izgaiņā sports, piemēram joga vai peldēšana, tad pēc tam jūtos vismierīgāk. Arī pret nogurumu tas palīdz, bet tur ir tas, ka jāuzsāk momentum un kad ir nogurums un aizņemtība, tas ir diezgan grūti. Bet kad regulāri taisīju jogu, jutos enerģiskāka un reizē mierīgāka, tagad gan nav īsti laika vairāk, varbūt tikai vienreiz nedēļā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]adele_varbut
2019-03-31 19:41 (saite)
Paldies. Man gan jau ir savs meditācijas veids.
Man arī kādreiz liekas, ka tas meditācijas 'vēlamais stāvoklis' mēdz drīzāk iestāties negaidīti kādā ikdienas brīdī, bet tad, kad apzināti mēģinu meditēt, pārāk koncentrējos uz to, vai visu daru pareizi, lai gan zinu, ka nevajag. Sportu šobrīd atstāju laikam, kad būs vairāk spēka, bet tāpat sanāk doties garākās pastaigās, kas arī ir nomierinoši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?