Ādams un Ieva

Epizode Nr. 666.9
Salec bars rotējošo durvju telpā, apstājas. Iesprostoti. Es skatos uz to maitu baru un gaidu, kad šiem pieleks, ka sensori redz cilvēku tuvu konstrukcijai un tāpēc vairs negriežas.
Laiks rit, bet neviens nereaģē, tupī bļa, bet stāvam arī mēs 2 cilvēki, esam lopu iesprostoti rotora otrajā, tukšajā pusē. Tupī un nekas nenotiek.
Tad spontāni iepisu ar kāju pa rotora daļu, kurai blakus stāv īblis un tupī vairāk par izcirstu pežu.
*bums*
- Paej nost no durvīm!
*sāk rotēt*
- Zajebaļi, bļa! Aizmirsis par svešinieci blakus, skaļi norūcu. Paspēja, sukas.


Epizode Nr. 666.8
Centrālās stacijas remonts, pienāk vilciens. Tā vietā, lai ļautu cilvēkiem izkāpt un iet, dārzeņu bars kā likums nostāsies priekšā - virzienā uz staciju, nevis otrādi. Tā vietā, lai stāvētu pie žoga un ļautu visiem izkāpt un tad ietu kāpt iekšā, tiek uz līdzenas vietas radīts korķis - cilvēki izejām priekšā, aizņēmuši lielāko daļu ietves. No vilciena kāpj ārā kādi trīs simti, pieturā labi, ja 70, bet laužas kaut kur zombiju bars, lai gan visi derētu sasēsties vienā vagonā - tur ir teju 500 sēdvietas uz visu vilcienu!

Homo ir, bet Sapiens - ņihuja. Pat tik elementārās lietās kā vides navigācija.

Tu esi bite - tu redzi pasauli citādi, uztver citādi - pasaules uztveri veido maņas orgāni. Tu redzi polarizētu gaismu, izmanto to navigācijā.
Tu esi astoņkājis, redzi citādi, uztver citādi, vari maskēties absurdā līmenī - tava pasaule ir astoņkāja pasaule.
Tu esi Pēteris - tev dotas maņas, kādas dotas - elektromagnētisko spektru dots uztvert attiecīgajā diapazonā, kamēr bite redz citu daļu šī spektra.
Tu esi Jānis - tu fotografē ar polarizācijas filtru, caur kuru pasaule izskatās citāda, jo tu selektīvi izvēlies elektromagnētiskā spektra "vizuālās daļas" (tīri cilvēka definēts -cilvēkam) polarizāciju - tu caur instrumentu uztver pasauli citādi. Tevi ir ilgtermiņa atmiņa un personība.
Tu esi Miķelis - tu fotografē ar Infrasarkano filtru un ar to ieskaties elektromagnētiskā spektra daļā, kura ikdienā nav dota - pasauli tur uztver citādi. Tev ir Miķeļa personība.
Tu esi Līga - tev ir neiroloģiskas īpatnības vizuālā signāla apstrādē - tā mijiedarbojas ar dzirdes lietām un tu redzi skaņas. Tev ir sava personība un tu pasauli redzi caur Līgas prizmu, kas sakarā ar maņu sinestēziju, ir pavisam atšķirīga no "normālās", lai gan tu jūties pavisam normāli. ( Lasīt tālāk )
( Papildināts 19. janvārī rītā )
( Papildināts 19. janvāra dienā )

Nokačāju Mulholland Drive.
Tad piegāju pie sava paštaisītā filmu, spēļu un mūzikas disku plaukta, kas glabā katru disku izolēti un horizontālā stāvoklī (nav optimāli ilgtermiņā, bet smuki ir gan) un secināju, ka šī filma man ir DVD formātā - ko tik jaunu neuzzināsi!

Ignorēšu nokačāto, uzlikšu uz galda Trinitron CRT, iesviedīšu DVD iekš 2. pleiša un paņemšu tā pulti rokās. Nē, ne jau džoistiku, bet to SEKSĪGO PULTI! Un caur SCART konektoru baudīšu citādu attēlu ar diezgan jaudīgu daudzkanālu skaņu caur pleiša optisko kabelīti un Yamaha resīveri, kas baro pārīti Dali 109 un pārīti modificētas RRR Dail (jā, lol!) prototipa tumbas kā aizmugures kanālus. Tās iešņauktas nāsī legāli un pirms objekta iznīcināšanas, kopā ar saliekamo sēdekļu rindu no KLAUSĪŠANĀS ISTABAS... Nav ideāli avoti aizmugurei, bet skaņas avots vismaz ir. Ir arī balzams saidkvestā.
Būs garšīgi un mani īstenībā nesatrauc, ka tā aizmirstas lietas. Ja aizmirstas, aizmirstas - ja par to uztraukties, tad tik anksītis nāks klāt. Beigu galā - pirkta pirms gadiem 20 un skatīta nav vismaz padsmit. Sanāk tāds foršs atklājums. Citos vārdos - fizisko mediju kolekcija ir laba lieta. Bez reklāmām, bez abonēšanas maksas un interneta savienojuma. Jo plašāka top, jo vairāk tajā var "atklāt". Protams, kritiski nežēlīga roka nepieciešama, lai turētu kolekciju tvirtu - tiek pirkts labais, sūdam vietas te nav.

Tā pati attieksme pret paša foto - saglabājam spēcīgo, no brāķa - mācamies. Arī skatītājs tā netiek nogurdināts, jo kvalitātes latiņa ir izklaidējoši augstā līmenī. Un pat pēc 2 stundu diapozitīvu seansa cilvēki nereti prasa turpināt, kas mani vienmēr pozitīvi pārsteidz, motivē. Par to - kosmosam pateicība! Jo kakai vieta ir bedrē.

Labas filmas tur man tajā plauktā! Nākamo varētu skatīties Tarkovska Stalker!

Pēdējā bridienā pakāsu ФШУ-5 statīva galvas kameras skrūvi, tas vairs nav lietojams...
Detaļa vienkārša, var radoši atrisināt, bet īstenībā man apnika jādelēties apkārt ar to padomju mantu. Nē, nu - nav jau slikts, savu funkciju pilda un tur kameru diezgan stabili, tam ir vissvētā lodveida galva un ar skrūvēšanu fiksējamas teleskopiskās kājas - viss uz papīra pareizi, bet kopumā visādi sīkumi tur sakrājas un lietojamības ziņā - gribētos vairāk - sevišķi elementu salaiduma tolerances (savstarpēji ļurkājas, kas traucē kadrēt) un kāju pozīciju fiksēšanas lietas. Viena funkcija gan tam ir neatsverama - esmu to izmantojis, lai ierāptos pa logiem un pāri žogiem, varu uz tā bez sirds vaimanām uzlikt visu savu svaru, tikt iekšā un fočēt - ФШУ-5 to nejūt vienkārši. Jādomā, ka tas nejustu arī, ja to izmantotu par sitamo instrumentu. Kravnesība gan ķipa reportēta tikai 5kg, kamēr līdzīgas konstrukcijas un svara modernie sola 10kg.

Ok, statīva man vairs nav, tātad. Neģeld, jo manai fočenei vajag statīvu.
Nodomāju, ka atkārtoti jāpēta, vai nav kas jauns un sakarīgs tirgū uzbūries kopš manas pēdējās čekošanas pirms nez cik ziemām un vasarām. Pačekoju pirms kādas nedēļas un yas - ir! Šodien pienāca ziņa, ka jādodas pakaļ uz bodi, kur mani gaida jēdzīgs statīvs par relatīvu sviestmaizi: nepilni 100E un tam ir visas funkcijas, kuras šobrīd šķiet nepieciešamas. Tikmēr jēbajā kāds prasa to pašu summu par pieminēto padomju pakāpienu - slimi.

Tad nu, šajā nogalē izvedīšu pastaigā savu jauno K&F Concept T254A7+BH-28L:
- kameru var dabūt stulbā 2,3m augstumā. ФШУ-5 aprobežojās ar nepilniem 1,7m;
- centrālo kolonnu var fiksēt visādos radošos leņķos - kā reiz atvieglos un tādējādi stimulēs makro un tuvplānu jaunradi;
- vienu no kājām var izņemt un sadabāt no tās monopodu vieglākām pastaigām;
- ātrāki kāju fiksatori. Esot ilgtermiņā jāpievelkt un tāpēc esot sliktāk, bet nu - man netraucē pēc X gadiem pievilkt skrūvītes...

Interesanti ir vērot kā laika gaitā no vairākām pusēm ienāk signāli, kuros spekulēts, ka cilvēces attīstības virzītājspēks ir psihedēliskās un citas narkotikas. Britu impērija un opijs, Senā Indija un kaņepe, Senā Ēģipte un lotoss, Maiji, Inki un kaktusa esencīte Meskalīns, Amazone un šamējo Ahujeķaļaska, Kristieši un viņu vīns, dūmojoši augi un baušļu saņemšana no Jahves, vēlāk visādas liesmas virs sektantu galvām + eņģeļu halucinācijas... (Mariju Jāzeps droši labi apnarkoja un paņēma, kamēr šai totālās baltajās pelītēs rādījās Gabriēls ar savu grūtniecības mesidžu), Romieši un sengrieķi ar saviem vīniem, kaņepēm un opijiem, Senlatvieši ar saviem nakteņiem jeb raganu bruvju zālēm, kaltētām meža veltēm... Tie ir tikai piemēri, kurus zinu nosaukt no galvas. Ir citi.
Man kā to lietu ij redzējušam, ij mazliet savā nodabā studējušam - meiko sensu. Jo kas gan cits tev liks izvilkt pakaļu no iedibinātā dzīvesstila un komforta, ja ne kā nozīmīgāka redzēšana. Redzēšana un kvēla vēlme to komunicēt - operēšana ar abstraktiem konceptiem, domāšana, redzēšana tālāk par izdzīvošanu, citu komunikācijas veidu attīstīšana - māksla, filozofija, reliģija, astroloģija, vēlāk astronomija - ja jau atļaujamies dogmatiski dievišķo izaicināt un skatīties aiz priekškara, neatsākamies pagaršot patiesības ābolu, iešaut sarkano kapsuliņu.

Meiko sensu arī šim vācu autoram (video zemāk, skat. tā dēvēto Stoned Ape Hypothesis), kurš apskatījis gan nacistu aizraušanos ar metamfetamīniem un opiātiem, bez kuriem Blitzkrieg nebūtu iespējams kā parādība; gan psihedēlisko narkotiku lomu sabiedrībā un eksperimentēšanu ar LSD naciķu koncentrāciju nometnēs kā potenciālo patiesības serumu - nepaspēja secināt, pakāsa kariņā un pieķēra.

Tad ASV ideju nogopī, uztaisa MK Ultra programmu - LSD eksperimentu turpinājums, pēta patiesības serumus un demobilizācijas līdzekļus militārajām vajadzībām. Nomet LSD bombu un karot nav spējīgs, piemēram (šī sakarā ir ar pasākumu vāji saistīta, bet bezgala forša un nozīmīga mākslas/šausmu filma Jacob's Ladder).
Un ko parastā tauta? Cilvēks arī tiek pie mantiņas. Paņem un savā nodabā salietojas, sāk domāt un redzēt plašāk, ierauga patieso lietu stāvokli, faktorus aizkulisēs un sāk protestēt pret valdības agresiju un politisko patvaļu, kļūst skaļi un "traucē strādāt", rodas pat vesela kustība un mūzikas žanri! Skērī šit tāda kustība, tāpēc centrālo kolonnu jāaizliedz, atļaujas te domāt un izaicināt iedibināto otstoju!
ASV atkal ņem un rīkojas spoži - nogaidot vien nieka paaudzes divas - atkārto feilojošo eksperimentu, psihi savā pārliecībā domādami, ka, veicot vienas un tās pašas darbības, būs cits rezultāts - nespēja reliģiskie pidarasi apkarot etanolu, bet simts pārējās narkotikas - čista sanāks! Sukas atkal demonstrē, ka ar prātu netiek domāts - nav ērti, kad ar puritānisma otmazku var iet karā bez sabiedrības protesta. Kristieši bļa *nospļaujas*
Aizliegums ir melniem meliem šūts Brain Rot. Neveselīgi, atmest kaitēšanu sabiedrībai, atsākt normālu dzīvošanu!

Stimulantus sarijušies ībļi varo ārā planētu, kamēr psihedēliķus lietojošie vēro, redz plašāk.
Izglītojies un izvēlies, ko izvēlies, ja izvēlies: https://www.youtube.com/watch?v=bgtoB-25viY

Es jau stiprāk saožu ģeneratīvā AI burbuļa plīšanu un Microslop izgāšanos Operētājsistēmu un MI tirgū. Es to asinskāri un entuziastiski gribu.

Tas brīdis, kad Slopinya Nutella - Microslop Galvenais izpildīblis (CEO), sāk raudāt un teikt cilvēkiem, lai tie beidz saukāt AI vēmekļus par "slop", ir šāda un pārējo pielīdzināmo ībļu beigu sākums. Sākums ir publisks izsmiekls, iztirzājums ir tas, ka arī daļa normiju redzēs, ka pimperatoram nav drēbju, bet kulminācija un beigas - jau tagad daudzi migrē uz Linux, jo Windows ir pārlieta vircas bedre, kas jau 2 pilsētas tālāk smird - ne tikai konceptuāli, bet arī tehniski - prasa neadekvāti daudz resursu.
Linux vēl 5-10 gadus strādās lieliski ar dzelzi, no kura Microslop ir atteicies, paziņojis par nespējīgu. Nespējīgu strādāt ar paviršu kodu, bloat un harmware. Nevis dzelžu resursu lieta, bet Microsoft līkās rokas un Vibe Coding. Linux tikmēr - tērē mazāk, skrien ātrāk... Tavs 5-10 gadus vecais kompis var strādāt vēl tikpat.
Tā dēvētais Mūra likums pēdējos 10 gadus tā kā stagnē. Attiecīgi - pirms gadiem 5-10 ražotais kompis ar Linux tajā nodrošinās gana lielu resursu rezervi, lai kompis ilgi vēl pildītu ofisa un mācību, interneta pārlūkošanas un filmu skatīšanās vajadzības. Izmest labu kompi nav māksla, lai kā arī Microslop un jaunākā sūda neoptimizētā videospēlīte to nemotivētu darīt... ( ... tālāk ... )

Spēcīgi zīmēts, muzikāli baudāmi un saturā/metaforās: kā kulaks pa aci! Ja ir iespējams - silti iesaku redzēt viņus dzīvajā!

https://www.youtube.com/watch?v=_d1AmMt6A9s

Šobrīd manā skaņuplašu vēlmju sarakstā man ir 268 unikāli albumi. Latvijas veikalos no tā visa var dabūt... Nevienu, tāpēc diži pa fiziskajām plašu bodēm nevandos, lai gan tur forši. Bet nu - ko tur meklēt, ja tur īsti nav, ko atrast! Tāpēc prieks par Ģertrūdes ielas eLPee bodi - līdz šim tur veiktā pasūtījuma piegādes cena nav baigi sadārdzinājusi pasākumu un atšķirībā nu vinylla - pasūta un piegādā ātri.

Šodien man dolbī šis teatrālais koncepts un skanējums. Februārī iznāk jaunā plate - redzēs, vai pārējās dziesmas tur līdzi. Ja tur - būs vien jāiegādājas un jāpatur kolekcijā. Līdz šim Puscifer netika klausīts.

https://www.youtube.com/watch?v=NfQb5-NEyr8

Fočēt jaunpamestu rūpniecības objektu: mans labākais antidepresants, radoša "smilškaste", templis un maize garam :)
Arī šoreiz atstāju savas vizītkartes: izfočēto filmiņu kastītes glītās vietās - kaut kur turpat, kur lieku iekšā jaunu. Šoreiz Kentmere 200 un Ilford FP4 Plus 125. Kādam ieraugot šos artefaktus, var rasties jautājumi: kā te nonāca kaut kāda filmiņas kastīte un kāpēc tai derīguma termiņš ir 2027. gads? Ražo vēl filmiņas, vai? Un kāpēc ar filmiņu fočēts, mazohisms, vai? Nē, draugs, bauda!

Šajai vietai mazliet piemīt Rīgas alus noskaņa - kārtīga un jau gadsimtu sena arhitektūra ar interesantiem ražošanas telpu labirintiem. Kaltes un autoklāvi, boksi... Cehi un atdalītas maiņas meistaru būdiņas. Pabradāji un pastudēji vietas vēsturi - pilns dzīvās vēstures izziņas cikls.

Pamešanas gadu telpas pašas bieži pastāsta - atliek vien atrast kalendāru pie sienas. Modernajos laikos - ja objekta dokumenti un drošības norādes pie sienām vaid par kovidnieku, tad arī periods skaidrs - telpās iesaldēta interesanta un sociāli sarežģīta vēstures lapaspuse.


P.S.
Man vienīgajam akūti sāp, ka lielu bijušo rūpnīcu vietā kā likums tiek satupināti tupi tirdzniecības centri? ( ... tālāk ... )

- E?
- Šķita, ka pa Lost Highway esmu klaiņojis.
- Hmmm

Vakarvakara tumsā un salā devos uz plašu bodi pēc emocijas, īsāka RCA vada atskaņotājam un vinila plašu slotiņas. Vajag jaunu un perfekti tādu pašu, lai gan man jau esošā nav nolietota. Kritienā sabuktēta, ģeld nekam, kad kapots lec vaļā pats par sevi, izbirdina pasažierus un čakars būt.

Pārnācu mājās ar Lost Highway plati - nebija.
- O, šis ir labs! Noteica glīša meitene ar maigu balstiņu aiz letes.
- Oh, jā, absolūti! Baigi sen arī neesmu redzējis. Un tūdaļ acīs vēl skaistāka. Nosaucu Nr. un vārdu - došot zināt, kad atnākt vēl.


Uzlieku mājās plati un atskan smaids - tik plaši tas smaida, ka kutina ausis un dvēseli, kā no jauna redzēt, un just perfekti, daudzbalsībā. Un filma? Šķita, ka Lost Highway bija redzēta... Skatos un šķiet, ka varbūt. Tomēr nē. Neatceros. Miglaina bilde un tinīts. Otram čalim gan tāds nav, bet trešais nav informēts - viņam bāla āda, bet otrajam šāviens galvā - pirmais nav informēts

Noskatos, aizeju uz IMDb - stāv devītnieks pirms nez cik tūkstošiem nakšu likts.
Devītieks der, telpa norūca. Paklausīju, bet neko neatceros, kā no jauna atkal pirmā reize vēlreiz. Filmai mierīgi 8/10 un smaidam līdz ausīm - 9.5/10. Pusīte acs nost, jo Rammstein augšas biiik duļķaini tek, kamēr viss pārējais runā skaidri. Spiests secināt, ir grūti sūdzēties.

Neapmaldies! Vai arī apmaldies - vienalga, ja? Dažreiz man

Heh, uzzināju, ka eksistēja šāda lietiņa - īss laika periods (aptuveni 5 gadi) ASV skaņas kino pašā sākumā, kad Holivuda vēl nenodarbojās ar pašcenzūru un rādīja nepieradinātu, tiešu, patiesu un no puritānisma brīvu kino, atspoguļojot reālo dzīvi, tā laika slengu. Šī brīvība jaunajās pļāpājošajās filmās ilga aptuveni no 1929. līdz 1934. gadam. No 35. līdz 68. gadam spēkā bija Heisa pašcenzūra, bet pēc 68. gada ārēja spiediena ietekmē (TV satura pieaugošais reālisms un ārvalstu kino saturs) Holivuda beidza baidīties aplūkot "kontroversiālas tēmas" un neviena neprasīto pašcenzūru aizvietoja ar šobrīd spēkā esošo MPAA vērtējumu skalu. Tikai ārēja spiediena ietekmē.

Kas tad Holivudai tolaik šķita pašcenzējams?
Nepilngadīgu personu seksualizēšana, ekspluatācija aizkadrā un citi mēģinājumi izskaust netīras lietas industrijā? Vai kas krietni triviālāks un cenzūra tikai šaipus ekrānam? Čekoju Wiki:

Totālas Tabu tēmas: ( ... tālāk ... )