Es pieņemu,ka saprast otru ne vienmêr iespējams,lai neteiktu,ka diezvai vispār ir. Pieņemšana ir viss, kas mums ir. Un sarežģītākos gadījumos var pieturēties Frenas Lībovicas padomam: "Nevajag obligāti citu citam mīlēt, reizêm pietiek ar to, ka tu esi pieklājīgs." (Jāsaka gan, man kā megazobgalim tas ir izaicinājums)

(Reply to this) (Thread)

P.s man arī simpatizē Keiša

(Reply to this) (Parent)

Frena jau nu būtu īstais pieklājības etalons :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D:D:D

(Reply to this) (Parent)

Cik es izlasīju, tas bija vienkārši viens no svarīgākajiem uzdevumiem, nebūt ne vienīgais, un, iespējams, ne pats svarīgākais.

(Reply to this) (Thread)

"Tāda attieksme nepalīdz saprasties – un saprasties, manuprāt, ir viens no galvenajiem cilvēka dzīves uzdevumiem."

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet tā jau arī citātā rakstīts "viens no galvenajiem", nevis galvenais uzdevums.

Piekrītu, ļoti labs raksts par izglītību, jo par to runā aizvien vairāk.

Ar dažām minētajām problēmām saskaŗos ģimnāzijā, kas gan nebija tik prestiža, bet arī galveno uzmanību pievērsa prātam, loģikai, matemātikai un eksaktajām zinātnēm. Skolā noslēdzos un pārstāju runāt, jo tādā vidē nejutos droši.

Tikai nesen iemācījos (vēl mācos) ieklausīties cilvēkos,

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un arī jau skolas skolas laikā bija žēl, ka filozofija nav obligāta vai tikai izvēles priekšmets, kamēr Francijā jākārto filozofijas eksāmens.

(Reply to this) (Parent)

Nujā, bet es tieši nepiekrītu tam "viens no galvenajiem", ja tas nozīmētu izvarīties no polemikas.

(Reply to this) (Parent)

Šis ne tieši par rakstu, bet man šķiet, ka nereti ir tāds pieņēmums: ja tu nepiekrīti, tātad neesi sapratis, izlasījis, uzklausījis, neesi vispār iedziļinājies. It kā iedziļināties, saprast un tad tomēr nepiekrist būtu pilnīgi neiespējami.

(Reply to this) (Thread)

Vai ne!

(Reply to this) (Parent)

Raksts likās tāds virspusīgs un nācis no cilvēka perspektīvas, kurš jūtas vīlies, ka skola nav attīstījusi viņā vairāk. Kas no vienas puses ir saprotams, bet reizē šīs pārdomas ir vecas kā pasaule un realitātē ļoti grūti īstenojamas, jo skola nav laba vieta kur iemācīt cilvēkam kā būt cilvēkam. Toties tā ir ļoti laba vieta kur iemācīt faktus un prasmes ko mēs paši neuzņemtos mācīties, ja tas nebūtu obligāti. Piemēram, jau nosauktās matemātikas un eksakto priekšmetu prasmes un paldies sātanam mums ir vēl vietas kas uz tām liek uzsvaru jo cilvēki uz augstkolām LV jau tā plūst ar ļoti vājām eksakto priekšmetu zināšanām. "Jūs esat labākie" es arī redzu kā pozitīvu motivāciju jo būšana priekšgalā arī motivē tur palikt un dod papildus motivāciju censties. Ir, protams, labi, papildus šai motivācijai radīt arī augsni pārdomām par realitāti jo nav iespējams būt visur "labākajam" un pieprasīt to no sevis un citiem, tā kā es neesmu pilnīgi pretējā nostājā autorei. Bet es atkārtošos, šie nav skolas primārie uzdevumi, tās primārais uzdevums ir sniegt prasmes, kas citādāk ir grūti iegūstamas un prasa vairākus gadus un treniņu (eksaktie priekšmeti, svešvaloda, dažādas pamatprasmes kā lasīt un rakstīt). Obligātais filozofijas priekšmets nav slikta doma, bet skolas programma jau tā ir uzblīdusi un no tās derētu šo to izmest, lai atbrīvotu vietu ievadkursam filozofijā (jo tas beigu galā būtu šī kursa uzdevums, iepazīstināt skolēnus, ka šāda lieta vispār eksistē un radīt nelielu ieskatu tajā).

(Reply to this) (Thread)

Hmm, man tomēr šķiet, ka te divi klupšanas akmeņi. Pirmkārt, lielākā daļa vidusskolēnu (par pamatskolu vispār nerunāsim) nav tik domātspējīgi, lai šādu kursu saprastu. Otrkārt, arī lielākā daļa skolotāju nav spējīgi šādu kursu mācīt. Beigās viss aprobeosies ar formālu filosofijas vēstures pamatlīniju pārskatu, bez iedziļināšanās un domāšanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav tik domātspējīgi Latvijas izglītības sistēmā, jeb vispār?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Filozofiju vai vēsturi principā nav jēga mācīt cilvēkiem, kuriem nav jau ap 30 un tajā brīdī, ja viņiem tas tiešām interesē, tad viņi paši uzmeklēs autorus un avotus, ko studēt, nevis paļausies uz propagandūras institūtu (izglītības iestāde tajā skaitā) etaloniem.
Kaut gan varbūt kļūdos. Man bija ļoti laba vēstures skolotāja videnē, kas prasīja mums reāli lasīt hronikas un visādus Hērodotus un tad definēt, ko mēs no tā secinām. Varbūt mana interese par vēsturi un realitāti būtu mazāka bez šāda skolotāja. Galvenais, ka sūdīgie, nekompetentie un propagandisti, sapišu visu vairāk, nekā varētu uzlabot. Hvz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es Seneku izlasīju vēl skolas laikā (tā nebija skolas programmas literatūra) un tas uz mani atstāja neizdzēšamu iespaidu. nekad nevar paredzēt, kurus un kad kas uzrunās. Taču tas, ka jebkuru labu ideju var sabojāt un kāds arī neizbēgami sabojās arī fakts.

(Reply to this) (Parent)

Būtu interesanti uzzināt, ko par to - emocijas svarīgākas par prātu, - domā Keišas klasesbiedri. :)
P.S.
Man gan iekrita acīs žēlums, ka nācies mācīties, jo visās labajās skolās uzsvars uz eksakto pieeju. Jaunkundze būs palaidusi garām, ka ir tāda Rīgas Centra humanitārā vidusskola (vienu brīdi, šķiet, tai bija ari valsts ģimnāzijas statuss). Tikai arī tur ir ļoti daudz jāmācās, arī tur ir iekšējā konkurence, t.i. arī humanitārās ievirzes skolas, ja grib rezultātu, nav hipiju sestdienas pulciņi.

(Reply to this) (Thread)

Tas ir labs arogances paradokss, nav citas labākas skolas, bet tajā pašā laikā sapņot par alternatīvu labāko humanitāro ğimnāziju

(Reply to this) (Parent)