_zirgs ([info]_zirgs) rakstīja,
@ 2016-01-03 16:35:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
sajūtas, kas seko baltajam pūderim pār galotnēm
ziemas sajūtas var būt varenas. kad sals kož vaigos un degunā. kad ieelpo ziemas stinguma gaisu, kas ir tik svaigs. kad ir gaišs, jo sniegs atstaro gaismu un visapkārt ir vizošs mirdzums. kad veries neaprakstāmi skaistā ziemas ainavā.
jā. tas viss ir lieliski.
bet ziema nav tikai lieliska.
ziemas sajūtu blaknes.
kad sals kož kāju pirkstos, ceļos un augšstilbu daļā, kas ir no ceļa uz augšu līdz jakas malai. tās adatu durstīšanas sajūtas ir jokainas.
kad izkāpt no gultas ir mokas. viss ir auksts - krekls, zeķe, bikses, zobupasta.
kad redzi sev zilus nagus.
zeķubikses zem biksēm sajūta. ļoti-nepatīk-sajūta sajūta.
tuntulības sajūta.
drebināšanās sajūta.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]_zirgs
2016-01-03 17:13 (saite)
o jā. un tās adītās ķēmbikses vēl nez kāpēc izrādījās īsta vilna un koda un niezēja pat caur tām zeķubiksēm.
zirgam nebija raksturīgi tie bērnu tantrumi, bet pie šitā laikam tika sasniegts - nekur es neiešu, neko es nevilkšu! [fonā lido apģērbs]
lakatiņu sēja vecmamma un tā, lai pāri ausīm un neko nevar dzirdēt. bet tā bija maza problēma - tas lakatiņš ātri nokrita. kā bantes, sprādzes, gumijas.
arī līdzvērtīga sajūta ir censties uzvilkt jaku uz bītlenes tā, lai nesaraujas uz augšu. vai noraustīt piedurkni, ja ir uzrāvies uz augšu. vienas kārtas berze gar otru... :))))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]bljanna
2016-01-03 17:38 (saite)
Un zeķbikses vienmēr šļuka uz leju (un bija riebīgos netīros pasteļtoņos (blāvās kaku krāsas, kā es tās saucu)). Cēls un cienījams skats vispār nebija iespējams - tas mani, bērnu, protams, uztrauca vismazāk.
Es vsp biju skats par rubli - fiziski ļoti aktīvs skuķēns, kuru par varītēm gribēja pataisīt kārtīgu (baltās izejamās sandales, lakatiņš un divas bizes, ko allaž pina tik stingri, ka savilku manu muti mākslīgā smaidā), bet protestā es ikdienā vilku tikai betmena krekliņu un bruņurupuču nindzju šortus (vai vēsā laikā velveta bikses akurāti tik ilgi, kamēr sniedzās vairs tikai līdz potītēm un sāka spiest šekumā). 7 gados beidzot saņēmos un paziņoju, ka tām bizēm ir pienācis gals un pieprasīju tūlītēju to iznīdēšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]_zirgs
2016-01-03 18:06 (saite)
nu. mana mama bija ekstrēma. man bija baltas, krējuma un sarkanas ar melniem rombiem (ķipa neviens cits tādas neņēma, kakas bija labākas par šīm :D) un zirgam bija tādas.
zirga problēma bija caurumi un lāpīšana. caurumu varēja dabūt nedēļas laikā caur vilnas zeķi un zeķubiksi. beigās priekš manis adīja zeķes, kurās ieadīja kaut kādu polietilēna pavedienu vai ko tādu, lai vismaz vienu ziemu tura.
ā. bizes nav bijušas nekad. no pain to share. bet kas garāks par plecu garumu radās tikai videnē. ja neesi iemācīts atmest matus, kad velc ciet jaku, tad nākas to iemācīties the hard way.
es vilku vienu New Generation hūdiju kamēr piedurknes līdz elkoņiem. un vienu t-kreklu velku vēl tagad. dekors jau noberzies, vairs ir tikai krāsa un atmiņa par.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?