o jā. un tās adītās ķēmbikses vēl nez kāpēc izrādījās īsta vilna un koda un niezēja pat caur tām zeķubiksēm.
zirgam nebija raksturīgi tie bērnu tantrumi, bet pie šitā laikam tika sasniegts - nekur es neiešu, neko es nevilkšu! [fonā lido apģērbs]
lakatiņu sēja vecmamma un tā, lai pāri ausīm un neko nevar dzirdēt. bet tā bija maza problēma - tas lakatiņš ātri nokrita. kā bantes, sprādzes, gumijas.
arī līdzvērtīga sajūta ir censties uzvilkt jaku uz bītlenes tā, lai nesaraujas uz augšu. vai noraustīt piedurkni, ja ir uzrāvies uz augšu. vienas kārtas berze gar otru... :))))