Sviesta Ciba |

_zirgs (

_zirgs) rakstīja,
@ 2012-07-01 11:31:00

provokācijas
peh. Zirgs aizklabināja līdz Arsenālam un aplūkoja izstādi Negantnieki.

Nu, šķiet, tikai 2-3 provokācija aizstiepās tālāk par paša peni vai kādas vagīnu.

Gribas pajautāt - un tas ir viss? It's all you can think of? Neko labāk izdomāt nevar, ja? Tik vien?

Tātad pasaule griežas tikai ap vienu lietu? Tikai.

Cilvēku iekustināt var tikai kaut kas par viņu, ar viņu, uz viņa, zem utt?

Uz fona izceļas jaunais Brekte, kam vismaz ir humora izjūta un sajēga par ironijas skaistumu. Arī Ernests Kļaviņš provocēja daudz labāk par pārējo baru.

Uzaicinu arī citus apskatīties un pievienoties sarunai.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

tikko_pamodos
2012-07-01 20:36 (saite)

Viss atkarīgs no tā, kāda ir tava pasaules uztvere un estētisko priekšstatu robežas. Tam, ka izstādē dominē seksuāla rakstura provokācijas, var piekrist. Tomēr, ne jau vienmēr tās aprobežojas tikai ar vienkāršotas epatāžas radīšanu, kad uzgleznojam pežu un lieta darīta. Ivars Grāvlejs taču apzināti spēlējas ar sabiedrības priekšstatiem par publisko un privāto (daudzi skatās porno, bet neatzīs to publiski), vienlaikus kritizējot mākslas interesantumu iepretī darbiem, kas absolūti nepretendē būt māksla (viņa provokācijas gadījumā - pornofilma).

Un kā tad ar Ginta Apsīša sirreālajiem darbiem, kas šķiet no dziļākajiem zemapziņas slāņiem izvilkti un uz kuriem skatoties pārņem dīvaina sajūta, ka cilvēkiem nav ne jausmas, kas slēpjas viņu galvās zem saprāta? Zem viņa video youtube pierakstīts ka tie ir slima cilvēka murgi, ne māksla. Kā ar Aijas Zariņas līnijām, kuras daudzi savulaik sauca par bērnudārza līmeņa ķēpājumiem? Laganovska McLenin darbiem? Fišera trīs tablešu darbu, par kuru viņš gandrīz dabūja krimināllietu? Artūra Bērziņa "Kažoks"? Izstādes vājā vieta visdrīzāk slēpjas faktā, ka mākslinieku negantums visbiežāk saistīts ar performancēm, akcijām, pasākumiem, kurus grūti (lai neteiktu - neiespējami) saglabāt vēlākai izrādīšanai muzejā. Tādam formātam provokācija vislabāk atklājas darbos, kuros atklāti parādītas vietas un darbības, kuras pieņemts publiski nerādīt (sekss). Tas ātrumā nāk prātā par redzēto.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	_zirgs 2012-07-02 15:53 (saite)
	Nu, tevis nosauktie jau arī bija tie 2-3 (labi, divi trīs ir izteiciens, ne burtiski tā domāju) darbi, kas spēja provocēt arī citā aspektā. Zirgam sāka krist uz nerviem, ka tas dominē. Kādēļ? Jo tas nebūt nav viss, kas var provocēt, šokēt, pārsteigt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	tikko_pamodos 2012-07-02 18:13 (saite)
	Kas vēl, izņemot seksu un nāvi, spēj provocēt, šokēt un pārsteigt? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	antons_v 2012-07-03 02:25 (saite)
	Talants, intelekts un humora izjūta, it īpaši kombinācijā. Kaut ko tādu var sastapt tik reti, ka vienmēr iznāk pārsteigums. Augstvērtīgs intelektuālais darbs ir provokatīvs pēc definīcijas, jo ir oriģināls. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	nejauksim čiekurus ar apelsīniem tikko_pamodos 2012-07-03 11:49 (saite)
	Talants, intelekts un humora izjūta ir KAS. Bet svarīgi ir, PAR KO runā cilvēks, kam šīs lietas piemīt. Talants ir darbarīks, bet tēma (sekss, nāve, skaistā Latvijas daba utt.) ir tas, ar ko šis darbarīks strādā. Ar pliku humora izjūtu, neesot objektiem, PAR KO jokot, neko daudz neiesāksi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: nejauksim čiekurus ar apelsīniem

_zirgs
2012-07-03 20:56 (saite)

Var piekrist.
tikai šajā gadījumā ir sajaucies kaut kas...

Tātad, kā nu ir ar šo konkrēto piemēru?

Zirgam gribas teikt, ka šajā izstādē dažos gadījumos talants, intelekts un humora izjūta bija tas, kas it kā to pašu tēmu apaudzēja ar stipri lielāku pārdomu vielas devu. Tad arī nebija tā, ka praktiski bez centrālā objekta nekā cita nav.
Jo, ja nu zirgam sekss kā tēma, kas šokē, nestrādā? Tad nekā diža no tā darba nav...
Tātad jautājums laikam ir par to, kāpēc citus cilvēkus pati tēma kā tāda paņem? Jo zirgam ir svarīgi kā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Re: nejauksim čiekurus ar apelsīniem

antons_v
2012-07-04 11:03 (saite)

Varbūt precizēsim par ko mēs te vispār runājam? Es runāju par kvalitāti. Un sakarā ar kvalitāti tēmai nav izšķirošas nozīmes - pilnīgi pofig vai tā ir klusā daba, valšķīgs pliknis vai batālā aina - galvenais, lai izpildījums būtu līmenī.

Iepriekš teiktais vispār bija domāts kā joks: ja kāds grib mani šokēt, tad lai šokē ar savu talantu, intelektu un ironiju, nevis ar toi, ka uzzīmējis vai izkalis akmenī pimpi, sūdu, utml. Kad biju Briselē, aizgāju paskatīties uz renesanses autoru gleznām un pie dažām izjūtas neaprakstāmas. Piemēram, Dirka Būtsa "Pārbaudījums ar uguni". Nosēdēju pie šīs gleznas (diptihs 2 X 4 metri) kādu stundu absolūtā ahujā un motivēju sevi atrauties no tās tikai tādēļ, ka tālāk bija eksponēts Brēgelis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

_zirgs
2012-07-03 20:30 (saite)

Jī hā jeb hā hā...jo
Tātad, mūs šokē lietas, kas vairumā gadījumu ar mums notiek/notiks (pieņemot visus iespējamos dzīves scenārijus)?

Kas nāvē kā faktā ir provokatīvs? hm? Tas, ka tāda ir? Jeb tās, kāda tā ir?
vai tas ir viens un tas pats?

Kas saistībā ar seksu ir provokatīvs? Tas, ka tāds ir? Jeb tas, kāds tas ir?

Jeb mūs centrāli iekustina lietas/parādības, kas saistītas ar diviem fenomeniem - spēju radīt un iznīcību?
Bet - to var paust arī paplašinātākā formā, ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: