šodien mani apstādināja policija un uzlika sodu 130 eiro. neapstājos pirms zebras. situācija protams smieklīga - es būtu pārbraukusi vēl 10 reizes laika ziņā, pirms man uzskrietu tante virsū. man bija pāŗliecība, ka policisti jau kādu laiku atpakaļ bija beiguši sodīt cilvēkus principa pēc šaja valstī, vismaz, es pēdējos gadus tika palaista vaļā vairākkārt ar mutisku brīdinājumu.
bet stāsts ne par to, tā bija sieviete, kas mani apstādināja. un kamēr es viņai skaidroju savu notikumu versiju, ka man būtu uzskrējis skūteris no mugurpuses, ja es būtu bremzējusi (tā arbija noteikti lielāka varbūtība, nekā notriekt tanti), viņa vingrināja savu auras pārākumu, uzsverot, ka viņa ir pāŗliecināta, ka tā nebūtu bijis un viņa visu redzēja labāk un, ka es neko nerubījot. drausmīga atmosfēra. man riebjas tādas čiksas, kuras demonstrē savu statusa pārākumu, izrunā vāŗdus lēni un ar tādu izteiksmi, it kā tu būtu pilnīgs idiots.
viņas pārinieks, gadus 15 jaunāks vīrietis, stāvēja mašīnas otrā pusē un neteica ne vārda un skatījās uz otru pusi. bŗīdi, kad noķēru viņu skatienu, fiksi skatījās prom.
protams, jo būsim godīgi, šis bija pilnīgi lieki, toties atgādināja man vienu lietu-
dzīvē nav bijušas daudz situācijas, kurās cilvēķi pār mani demonstrē pārākumu statusa ziņā. bet tās reizes, kad tā ir bijis, tās ir bijušas sievietes. tā lūk, starp citu par patriarhiju un varu, runājot