Rīts kā jau rīts, koturdaudz par datumiem un kalendāriem, ir tādas lietas kā learn something new every day un arī tā, ka no time like present. Tad nu, pēc pāris stundu miega, ap sešiem nolēmu celties un Rīkoties. Rīta cēlienā, kas skaitoties produktīvākais, tagad iepazīstos ar emergency dentist services Prāgās. So far mans biggest excitement ir ar gūgles transleiteri lasīt un aizpildīt divas papīra formas. Lai gan tas, ka te tāda lieta kā reception poliklīnikās nepastāv, arī padara izjūtas mazliet asākas un rada tādu kā survival exploration exp. Pagaidām valodas barjera not really an issue. Bet tuvākajā nākotnē paredzu yet unknown levels of funsies.

UPD.: te, uzgaidāmajā gaitenī visus izsēdina pa gabalu vienu no otra. Diez gan smieklīgi mazliet norāj par pulcēšanos. Un līdzgājējus vispār sūta nahuj gaitenī, lai drūzmējas tur. Tbh, līdzgājējs so far tikai vienam pacientam. Laikam ne visiem liekas, ka rīta cēlienā jādodas iepazīties ar visādām iestādēm, kids these days.

UPD 2.: ok, pati zobākste vispār pietiekami runāja angliski, lai es saprastu, kas ar mani te tiek darīts. Visi bija jauki un patīkami. Es pat tā īsti neapraudājos. Lai gan, kad man māsiņa atnāca uz brīdi pieturēt galvu, kamēr zobākste tur Dara, bija savdabīgas izjūtas.
Man nav skaidrs, kāpēc tik dahuja ļaužu uz ielām, considering pulksteņa rādījumus.
Un es nekad dzīvē neesmu bijusi tik priecīga, ka jāvalkā maskas visur. Tas ir pēc-zobārsta labākais aksesuārs, recommend.