aprīlis

Posted on 2021.04.04 at 00:39
man:: vajadzētu iet gulēt
Tags: , , ,
trīs dienas biju Rīgā. uztaisījām to lībiešu izrādi. pa šo pandēmijas gadu esmu ekstrēmi atradinājusies no Rīgas. man negribas būt tajā "šķīstie, tīrie lauki vs netīrā, samaitātā pilsēta" konceptā, bet man tiešām ir grūti. drausmīgi smird, drausmīgs troksnis, drausmīgs nervozums, drausmīgi nogurdinoši. ceturtdien sanāca nostaigāt ar kājām pie 20 km pa pilsētu un man bija viņas žēl. likās tāda netīra un nošņurkusi un nesamīļota un nemājīga. un Rīga man vispār ir mīļa pilsēta. es esmu augusi "uz Tērbatsielas bruģa", dzīvoklī ar augstiem griestiem, čīkstošu parketu, durvīm ar matētu stikliņu rūtojumu, salonpalmu un sekcijā dzinkstošām glāzītēm, jo māja visu laiku vibrēja no pa bruģi braucošajām automašīnām. nespēju iztēloties kā tur džinkst tagad, jo mašīnu ir miljons reizes vairāk nekā manā bērnībā. nujā, staigāju pa to Rīgu, regulāri piefiksējot, ka automātiski cenšos elpot ļoti sekli, jo pieejamo gaisu baigi negribas vilkt plaušās. tas bija putekļains, sāļš un naftains. par spīti pandēmijai, mehānisko transportlīdzekļu ielās bija nemainīgi par daudz, tikai gājēji likās jūtami mazāk. un tādi ļoti nesmaidīgi. mazliet novēroju slavenās čakenes velojoslas. pa velojoslu redzēju braucam tieši vienu velosipēdistu, bet vismaz pieci brauca pa ietvi.

kas attiecas uz pirmizrādi - man tur viskautkas patīk, bet nav īsti privāta gandarījuma par padarīto darbu. negribas, gan šajā jautājumā šobrīd vairāk publiski iedziļināties. bet nu vismaz ir prieks, ka izdarījām.

šovakar aizbraucu uz stalli, uzkāpu uz zirga un acumirklī atlaida - gan Rīgu, gan negandarījuma sajūtu. izmetām nelielu loku pa pļavām burvīgā divatnē ar zirgu. satikām dzērves un stirnu baru, redzēju pirmo stārķi, virs laukiem plivinājās ķīvītes un izdvesa savus dīvainos animē robotu pīkstienus, dzirdēju un manīju arī pelēko dzilnu berot savu beramo, koki un krūmi bija pilni ar dziedošiem strazdiem un dzeltenajām stērstēm un vēl visādiem putniem, ko neprotu atpazīt. braucu mājās pa tukšu šoseju uz 120, skaļi klausījos Dead Man saundtraku un atpakaļskata spoguļos uguņoja mežonīgs saulriets.

Comments:


judging the mice
[info]rasbainieks at 2021-04-04 01:22 (Saite)
patiesības labas gribu tomēr piezīmēt, ka tās slavenās čakenes velojoslas šobrīd ir nokasītas, tur reāli ir grūti saprast, vai būs droši braukt pa brauktuvi vai tomēr labāk līst atpakaļ uz ietves
*
[info]inese_tk at 2021-04-04 02:34 (Saite)
es nogāju čakeni stacija-matīsiela un bruņinieku-ģertrūdes. protams, vislaik neblenzu tieši uz velojoslu, bet cik manīju, vietām bija tāda tiešām blāva, bet bija arī gabali, kur bija ļoti labi redzama.
judging the mice
[info]rasbainieks at 2021-04-06 13:52 (Saite)
tur ir tā, ka velosipēdiņus nokasīt ir pagrūti, tie ir palikuši diezgan labi redzami, bet sadalošā līnija ir nost visa. plus stāsts jau nav par apzīmējumiem, bet to, kas ir cilvēku galvās. tie, kuri lasa ziņas, un īpaši tie, kuriem tā josla riebās, labi zina, ka tās joslas tur šobrīd nav. (ja kas, drīz atjaunos uz vasaru, ļoti gaidu.) nu un tad tu ar velo tur braucot vari zīlēt, vai tev tur dos vietu, it kā josla tur būtu, vai spiedīs apmalē, it kā joslas nebūtu.
es kopš nokasīšanas esmu tur bijusi 2x, tai pirmajā reizē reāli apmulsu, galvā reizē visas šitās domas, tipa ziņās lasīju, ka ir nokasīts, bet tak kaut ko tur var redzēt, bet nu šaubīgi, sadalošās līnijas nav, ok drošības pēc to kvartālu vai divus, cik nu man vispār vajadzēja to čakielu, pabraukšu pa trotuāru. tas arī bija vakara tumsā, tagad atpakaļskatā saprotu, ka tumšajā diennakts laikā vairāk baidos tur līst uz ielas. un otrā reize bija pirms pāris dienām gaišā dienas laikā, man bija jānosit kādas 10 minūtes, tāpēc izbraucu līkumu pa čakeni, un šoreiz satiksme izskatījās gana draudzīga, lai varētu mierīgi mīties pa brauktuvi.
tāpēc es nepārmestu tiem, kuri brauc pa ietvi.
basta
[info]basta at 2021-04-04 01:54 (Saite)
Pag, tu tikko smiltēniešus par smaidīgiem nosauci?
*
[info]inese_tk at 2021-04-04 02:35 (Saite)
tā sanāk, jā
nova
[info]nova at 2021-04-04 11:10 (Saite)
Rīga nesmaida,jā, bet lauki arī nesmaida,cik manu. Vienīgā,kas smaidīja,bija Jūrmala pirms 2 nedēļ, jo, kā novēroju posmā no Bulduriem līdz Dubultiem smaidīja 90% sastapto cilvēku. Man pēc tām 3 stundām sāpēja žoklis no smaidīšanas:)))))
*
[info]inese_tk at 2021-04-04 20:52 (Saite)
noteikti kā kuri lauki. katrā ziņā manā pilsētā cilvēkiem ir daudz mierīgākāks vaibs un veselīgāka sejas krāsa nekā Rīgas centrā manītajiem ļaudīm. ejot kkur staigāt pa meža takām tur satiktie pretimnācēji smaida un sveicinās, vismaz vairums. un ir tiešām laipna un patīkama apkalpošana veikalos un iestādēs - kā arī nesteidzīga. pastā var nākties drusku pagaidīt kamēr iepriekšējā tante izpļāpājas ar pasta darbinieci :D
bet nu mana pilsēta arī ir visai maza un pārtikusi un ar ļoti niecīgu bezdarba procentu. tur, kur ir citādi - sūdīgāk, gan jau ir drūmīgāk.
apogs
[info]apogs at 2021-04-07 10:28 (Saite)
nu..pa čakeni jau nav prāta darbs iet :D lai arī tā ir kļuvusi rāmāka un mazāk smirdīga pēdējā laikā. bet es rīgā atradu veselu pīles spārnu, uzgāju lapsas alu, izraku no aizmirstības klēpi martagonlilliju, dienziežu, īrisu, sparģeļu, krokusu..un vēl visādu kaudzi ar viskaut ko. dzirdēju nostāstu par redzētu pūci, tagad jātaisa būris - lai tik dzīvo un vairojas. un mums ir jauns mīļdzīvnieks ezis ALberts, kas nu jau ir uz palikšanu, ēd no rokas un tusē apkārt kā kaķis. rīta pastaigās ik pa laikam uzskrienu kādam pazīstamam, ar ko mazliet pasist irl klaču. normāli. gaidu, kad varēs taisīt pasākumus kaut 25 cilvēkiem, citādi būs jāorganizē sporta nodarbības vai random mītiņi.
Previous Entry  Next Entry