Hemingvejs reiz vienā no savām runām izspēra, ka patiešām labu rakstnieku vienmēr ievēros. Viegli teikt, ja pats esi ievērots.

Klau, kā Tev roka cēlās rakstīt vienā rindkopā Ekziperī, Hesi, Džoisu un Rukšāni???

populāra = komerciāla. ja kļūst populāra, tad gandrīz vienmēr tiks izdota lielākos metienos. savukārt vairumā gadījumu, lai kļūtu populāram, nepieciešams komerciāls pamats.

(Reply to this) (Thread)

Rukšānes darbi 1) ir literatūra (vismaz plašākajā šī vārda skatījumā), 2) ir populāri (bez tam tos arī lasa, ne tikai grāmatplauktā ieliek skata pēc), 3) tiek labi pārdoti. Pietiekami rets gadījums latviešu literatūrā, starpcitu.
(Jā, starpcit - Tu esi viņu lasījis, ka šitā satraucies? Man "Beatrises gultasstāsti" likās savā žanrā pat ļoti OK.)

Bet tad sanāk tā, ka "Mazais princis" ir komerciāls gabals? Kaukā negribas piekrist.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu labi, literatūra. Kopētāja instrukcija arī ir literatūra, tikai tehniskā.

Ne par to sirdssāpe, bet, atvaino, Hese, Ekziperī... Rukšāne?! idritvai.

Man kolēģe iedalīja Romāniņu, kamēr gaidīju transportu no Tallinas uz Rīgu. Principā man ir bijība pret grāmatām, bet šito metot miskastē man roka nedrebētu.
Un vēl es 3 vai 4 reizes esmu randomīgi palasījis viņas sleju Sestdienā. Draņķīgākajā VZ garā. Labi, pietiks par to, es te varu ilgi zākāties.

Sanāk, ka lielākā daļa tā, ko mēs lasām [kas līdz mums ir nonācis] ir savā ziņā komerciāls.
No otras puses - lielākā daļa dzejnieku literārās darbības sākumposmā no krājumu izdošanas naudu zaudē. Tomēr varētu teikt, ka arī šādā gadījumā pastāv spēcīgas literārās ambīcijas, kuras no komercijas pilnībā nošķirt nevar.
Varētu teikt, ka Kafkas darbi nebija komerciāli. 1kārt viņš strādāja naudai citur, 2kārt viņam nebija ne mazākā nodoma ko publicēt (cik atceros), 3kārt rakstīšana viņam brīžiem bija apsēstība.
Tātad - ko mēs vispār uzskatām par komerciālu? Iespēja radoši strādāt gandrīz vienmēr saistīta ar līdzekļu piesaistīšanu kādā veidā.
To jēdzienu var sašaurināt līdz roulingai, stīlai un rukšānei, bet var viņā ietvert arī gandrīz visus citus autorus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

romaaminjsh vienkaarshi grafomaanija/ amatierisms. slejas ir klaji bezgaumiigas un skolnieciskas (nesaprotu, kaa taa var).

bet! 'bearises gultas staasti' ir ok. briizhiem tajos ir pat speeks. taa, ka bija veerts lasiit. vot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu laikam jau tomēr nelasīšu vis, ir pietiekami labas nelasītas literatūras mājās.
un nejūtos īpaši aplaupīts par to, ka nevarēšu diskutēt par gultas stāstiem.

(Reply to this) (Parent)

komerciaals man asocieejas ar - izkalkuleets, lai nopirktu. pat ne - lai patiktu. ar puishiem un meiteneem, kas nedzied savas dziesmas.

populaars.. popularitaate ir sagadiishanaas. laba literatuura ir nedefineeta, bet taa ir taa, kas sazhnjaudz no iekshpuses. vai glaasta, vai vienkaarshi pieskaras. un.. nu, ja gadaas, ka daudzus? vai, ka tikai dazhus? ka tikai caur intelektu, caur kaadu selektiivu pieredzi.. tad elitaara. citreiz caur pashu esiibas buutiibu, primitiivaam saapeem. un arii taada literatuura var buut laba.. un arii populaara. ja nav taa zhnjaudzoshaa, jo visi negrib, lai zhnjaudz :)

dzeja, kas noglaasta arii mazjuutiigu uztveri. speeks, nevis smalkums, piemeeram. literatuuras speeks - arii labums..

//piedod par bezgaliigi nestruktureetu apzinjas pluusmu. veel arvien drudzis.

(Reply to this) (Thread)

vot tev kā reiz man gribētos piekrist. :)
Tikai kaukā dikti liels uzsvars uz nejaušību; man kā rakstītājam uz nejaušību paļauties - sak, trāpīs-trāpīs, netrāpīs-netrāpīs, es tur neko nevaru ne zināt, ne darīt - liekas dikti amatieriski. Galu galā literatūrā arī pastāv savi likumi, tāpat kā jebkurā citā mākslas formā; citādi jau visa literatūra pārvērstos par nejaušību spēli a la "1000 mērkaķi 1000 gadus klabina rakstāmmašīnu un beigās uzraksta "Hamletu"" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu redzēs, microsoft vēl tik ilgi nepastāv, varbūt uzrakstīs ar.

(Reply to this) (Parent)

no radiitaaja perspektiivas..nav taa, ka tu raksti to, kas tev jaaraksta? ne katraa gadiijumaa 'sev', tachu.. nu, ja 'kaadam', tad tachu ne - no izejas poziicijaam - videejam statistiskajam elektriibas lietotaajam?

kaa es to reiz uztveeru.. ja tu uzraksti par sevi/pasauli no sevis tik patiesi, cik tas ir iespeejams tev/vispaar - un tas ietver formu utt - tad tas aizskars arii citus. neizbeegami. taa buus arii citu patiesiiba. un pieredzes specifiskums definee lasiitaaju loku.

katrs cilveeks kaa tumsha upe. tas, kursh rada - vai meegjina - tie, kuri nirst. vai meegjina. smilshu saujas..un tev izdodas uznest daargakmeni. un tas var buut vieniigi kaut kas taads, kas muusos visos vienmer ir guleejis. bet tam pieskarties/iearudziit/atsegt - tam vajag tevi.
nu jaa, un tas, ko tu spej iznest.. taa nav nejaushiiba, bet tomeer, man liekas, kaut kads dotais lielums. mekleejumu diapazons.

//more apologies

//par muusu 'saprashanos'.. jau kopsh tavaam 'definiicijaam' man sajuuta, ka iisteniibaa, kaut kur zem tik sajuutamaas 'language incompatibility' mees viena otru saprotam. taa iluuzija, ko saskanjaa ar sho teoriju rada literatuura. tikai laba.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav taa, ka tu raksti to, kas tev jaaraksta?

Nē. Ir lietas/sajūtas, ko man liekas svarīgi pateikt (un lielākoties man tāpat neizdodas to adekvāti formulēt). Ir iekšēja nepieciešamība rakstīt da jebko (grafomānijas iedīgļi drošvien). Ir "jāraksta tāpēc, ka esmu izvēlējusies šo ceļu" (misijas apziņa + inerce). Bet ir tikai daži darbi, kuri ir pilnībā rakstīti tikai tāpēc, ka man tie ir bijuši "JĀraksta". "Definīcijas", "Bezzaudējumu punkts" (stāsts), daži dzejoļi. Pārējais ir more-or-less "darbs", kas tikai dažos punktos atšķiras no, piemēram, santehniķa darba. T.i., gan es, gan santehniķis meklē, kur viņu darbs ir vajadzīgs, izdara to pēc (vēlams) labākās sirdsapziņas un atbilstoši savām spējām. Atšķirība ir vien tur, ka santehniķa darbu var objektīvi novērtēt, bet manu - baigi grūti.

(Reply to this) (Parent)

"laba literatūra" ir atbaidoši pretīgs termins, intelektuālās divkosības un kompleksu iemiesojums. baidoties no tā, ka viņiem varētu iepatikties tas pats, kas plašākai publikai, intelektuāļi ir izdomājuši savu top 40, tāpat kā savi topi ir indie mūzikas faniem. tas intelektuāļiem dod iespēju šķirot grāmatas pēc saviem ieskatiem un justies nāvīgi smalkiem un intelektuāliem.
manuprāt, ir interesanta literatūra un neinteresanta, turklāt par interesantu var saukt arī tādu, kas "strādā" noteiktam cilvēkam noteiktos apstākļos (vecuma posmā, dzīves situācijā, kultūras kontekstā) vai noteiktām vajadzībām. dažam prusts nostrādā tā, ka elpa aizraujas uz visu mūžu, dažam tas ir tikai grāmatplaukta rotājums. ir grāmatas, kas nostrādā tikai vienreiz, pēc tam pašam kauns, kā kaut kas tāds varēja patikt. gadās arī otrādi. mazais princis ir tipisks piemērs, kā diezgan viduvējs (tīri tehniski) sacerējums var iemanīties trāpīt tik daudziem cilvēkiem un atkārtoti. vai citi gadījumi - de sads, meirinks, kaut kādā ziņā arī daļa kafkas - nekāda īpaši ne laba literatūra (atkal, tīri tehniski, no rakstīšanas tehnikas viedokļa), bet šausmīgi interesanta. savukārt, eko, pavičš, misima, brodskis - nāvīgi laba un lielākoties populāra literatūra, bet nekad nevar zināt - trāpīs vai netrāpīs šajā reizē, šim cilvēkam utt

(Reply to this) (Thread)

nu bet pats/pati saki 'naaviigi laba' :p

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"nāvīgi laba", jo tie cilvēki (eko tipa) ir profesionāla līmeņa rakstnieki, prot rakstīt un izmanto šo prasmi. tikpat labi raksta simtiem amatnieku (agata kristi, stīvens kings un kas tur vēl ar saviem piecdesmit sējumiem kopoto rakstu), kas mani lielākoties tie neinteresē. tas man tomēr nedod tiesības teikt, ka kristi ir slikta literatūra.

vot! tipiskākais piemērs, turklāt, zīmīgs - "b.akuņina" seriālā proza. neesmu lasījis un npagaidām netaisos, bet, cik esmu dzirdējis, varu spriest, ka labi uzrakstīta (konkrētai vajadzībai, pavisam konkrētam žanram un tirgum). ja tas nebūtu čhartišvili, "mana intelektuāļa mēle" niezētu nospļauties un teikt, ka tā ir zemas raudzes komerciālā literatūra, taču zinot visus kontekstus, esmu spiests divreiz padomāt. :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sāpīgāks ir jautājums par to, vai rakstniecība ir amats vai misija. domāju, ka lielākā daļa šaubu un moku un pārmetumu rodas no tā, ka pašiem autoriem, kritiķiem un arī lasītājiem nav skaidras atbildes uz to, vai rakstniekam ir jāraksta, lai nopelnītu sev izdzīvošanai, vai arī tāpēc, ka nerakstot viņš nevar dzīvot vispār.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visi mani iecienītākie rakstnieki rakstīšanu uzskata par darbu. protams, ka tam nepieciešamas spējas, talants un patikšana- kā jebkurā citā darbā.

(Reply to this) (Parent)

labu katrs definē pats sev. individuāli subjektīva klasifikācija. kas ir 'laba literatūra'?
tas nav nekāds diži objektīvais rādītājs. nopirkto eksemplāru skaits (laikam atbilst jēdzienam komerciāls), izlasīšanas reižu skaits (iespējams- atbilst jēdzienam populārs) ir objektīvi, jo izmērāmi (vismaz teorētiski).
un vēlme pārdot vairāk grāmatu (mārketēt un promotēt) ir vēl kas cits, lai gan saistīts ar iepriekšējiem.

(Reply to this)

Populārā literatūra ir mīts. :P

Par populāro literatūru varēja runāt, līdz TV ienākšanai katrā householdā. Tagad lietot īpašības vārdu "populārs" attiecībā uz literatūru?? OK, OK nav jau gluži tā, bet tomēr, ja padomā?

Komerciālā literatūra? A, ko ar to saprot šinī gadījumā?

Ja pieņemam, ka rakstniekam pamatā tomēr ir vēlme, lai viņa saskribelēto izlasa, tad dabīgi jāņem vērā, ka publicēšanās ir saistīta ar komerciju.
Līdz ar to par tīri nekomerciālu literatūru varētu saukt tādu, kuras izplatīšanas izmaksas ir tuvu nullei. Piemēram, publicēšanos Internetā.

Par rakstīšanu un rakstniekiem vispār, Ray Bradbury, "Zen in the Art of Writing".

(Reply to this)

Manuprāt populārs/komerciāls/labs(kvalitatīvs, piesaistošs) ir šķērsas lietas.

(Reply to this) (Thread)

bet viena otru papildinošas ..

pietam lasītājam ir jēga tikai no tām grāmatām, kuras viņš var sasniegt .. ja tā ir p/k/l, u.t.t. tā vispār ir .. ja tā stāv kautkur kautkādā manuskriptā man tās nav ..

bet kādam varbūt ir ..


incanti, paverās cits jautājiens .. par literatūras+cilvēku unikalitāti/līdzīgumu un cikliskajām pārmaiņām :)

(Reply to this) (Parent)