nav taa, ka tu raksti to, kas tev jaaraksta?

Nē. Ir lietas/sajūtas, ko man liekas svarīgi pateikt (un lielākoties man tāpat neizdodas to adekvāti formulēt). Ir iekšēja nepieciešamība rakstīt da jebko (grafomānijas iedīgļi drošvien). Ir "jāraksta tāpēc, ka esmu izvēlējusies šo ceļu" (misijas apziņa + inerce). Bet ir tikai daži darbi, kuri ir pilnībā rakstīti tikai tāpēc, ka man tie ir bijuši "JĀraksta". "Definīcijas", "Bezzaudējumu punkts" (stāsts), daži dzejoļi. Pārējais ir more-or-less "darbs", kas tikai dažos punktos atšķiras no, piemēram, santehniķa darba. T.i., gan es, gan santehniķis meklē, kur viņu darbs ir vajadzīgs, izdara to pēc (vēlams) labākās sirdsapziņas un atbilstoši savām spējām. Atšķirība ir vien tur, ka santehniķa darbu var objektīvi novērtēt, bet manu - baigi grūti.

(Reply to this) (Parent)