Nu labi, literatūra. Kopētāja instrukcija arī ir literatūra, tikai tehniskā.

Ne par to sirdssāpe, bet, atvaino, Hese, Ekziperī... Rukšāne?! idritvai.

Man kolēģe iedalīja Romāniņu, kamēr gaidīju transportu no Tallinas uz Rīgu. Principā man ir bijība pret grāmatām, bet šito metot miskastē man roka nedrebētu.
Un vēl es 3 vai 4 reizes esmu randomīgi palasījis viņas sleju Sestdienā. Draņķīgākajā VZ garā. Labi, pietiks par to, es te varu ilgi zākāties.

Sanāk, ka lielākā daļa tā, ko mēs lasām [kas līdz mums ir nonācis] ir savā ziņā komerciāls.
No otras puses - lielākā daļa dzejnieku literārās darbības sākumposmā no krājumu izdošanas naudu zaudē. Tomēr varētu teikt, ka arī šādā gadījumā pastāv spēcīgas literārās ambīcijas, kuras no komercijas pilnībā nošķirt nevar.
Varētu teikt, ka Kafkas darbi nebija komerciāli. 1kārt viņš strādāja naudai citur, 2kārt viņam nebija ne mazākā nodoma ko publicēt (cik atceros), 3kārt rakstīšana viņam brīžiem bija apsēstība.
Tātad - ko mēs vispār uzskatām par komerciālu? Iespēja radoši strādāt gandrīz vienmēr saistīta ar līdzekļu piesaistīšanu kādā veidā.
To jēdzienu var sašaurināt līdz roulingai, stīlai un rukšānei, bet var viņā ietvert arī gandrīz visus citus autorus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

romaaminjsh vienkaarshi grafomaanija/ amatierisms. slejas ir klaji bezgaumiigas un skolnieciskas (nesaprotu, kaa taa var).

bet! 'bearises gultas staasti' ir ok. briizhiem tajos ir pat speeks. taa, ka bija veerts lasiit. vot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu laikam jau tomēr nelasīšu vis, ir pietiekami labas nelasītas literatūras mājās.
un nejūtos īpaši aplaupīts par to, ka nevarēšu diskutēt par gultas stāstiem.

(Reply to this) (Parent)