vot tev kā reiz man gribētos piekrist. :)
Tikai kaukā dikti liels uzsvars uz nejaušību; man kā rakstītājam uz nejaušību paļauties - sak, trāpīs-trāpīs, netrāpīs-netrāpīs, es tur neko nevaru ne zināt, ne darīt - liekas dikti amatieriski. Galu galā literatūrā arī pastāv savi likumi, tāpat kā jebkurā citā mākslas formā; citādi jau visa literatūra pārvērstos par nejaušību spēli a la "1000 mērkaķi 1000 gadus klabina rakstāmmašīnu un beigās uzraksta "Hamletu"" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu redzēs, microsoft vēl tik ilgi nepastāv, varbūt uzrakstīs ar.

(Reply to this) (Parent)

no radiitaaja perspektiivas..nav taa, ka tu raksti to, kas tev jaaraksta? ne katraa gadiijumaa 'sev', tachu.. nu, ja 'kaadam', tad tachu ne - no izejas poziicijaam - videejam statistiskajam elektriibas lietotaajam?

kaa es to reiz uztveeru.. ja tu uzraksti par sevi/pasauli no sevis tik patiesi, cik tas ir iespeejams tev/vispaar - un tas ietver formu utt - tad tas aizskars arii citus. neizbeegami. taa buus arii citu patiesiiba. un pieredzes specifiskums definee lasiitaaju loku.

katrs cilveeks kaa tumsha upe. tas, kursh rada - vai meegjina - tie, kuri nirst. vai meegjina. smilshu saujas..un tev izdodas uznest daargakmeni. un tas var buut vieniigi kaut kas taads, kas muusos visos vienmer ir guleejis. bet tam pieskarties/iearudziit/atsegt - tam vajag tevi.
nu jaa, un tas, ko tu spej iznest.. taa nav nejaushiiba, bet tomeer, man liekas, kaut kads dotais lielums. mekleejumu diapazons.

//more apologies

//par muusu 'saprashanos'.. jau kopsh tavaam 'definiicijaam' man sajuuta, ka iisteniibaa, kaut kur zem tik sajuutamaas 'language incompatibility' mees viena otru saprotam. taa iluuzija, ko saskanjaa ar sho teoriju rada literatuura. tikai laba.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav taa, ka tu raksti to, kas tev jaaraksta?

Nē. Ir lietas/sajūtas, ko man liekas svarīgi pateikt (un lielākoties man tāpat neizdodas to adekvāti formulēt). Ir iekšēja nepieciešamība rakstīt da jebko (grafomānijas iedīgļi drošvien). Ir "jāraksta tāpēc, ka esmu izvēlējusies šo ceļu" (misijas apziņa + inerce). Bet ir tikai daži darbi, kuri ir pilnībā rakstīti tikai tāpēc, ka man tie ir bijuši "JĀraksta". "Definīcijas", "Bezzaudējumu punkts" (stāsts), daži dzejoļi. Pārējais ir more-or-less "darbs", kas tikai dažos punktos atšķiras no, piemēram, santehniķa darba. T.i., gan es, gan santehniķis meklē, kur viņu darbs ir vajadzīgs, izdara to pēc (vēlams) labākās sirdsapziņas un atbilstoši savām spējām. Atšķirība ir vien tur, ka santehniķa darbu var objektīvi novērtēt, bet manu - baigi grūti.

(Reply to this) (Parent)