|
Maijs 3., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dienasgramata | 19:52
"laba literatūra" ir atbaidoši pretīgs termins, intelektuālās divkosības un kompleksu iemiesojums. baidoties no tā, ka viņiem varētu iepatikties tas pats, kas plašākai publikai, intelektuāļi ir izdomājuši savu top 40, tāpat kā savi topi ir indie mūzikas faniem. tas intelektuāļiem dod iespēju šķirot grāmatas pēc saviem ieskatiem un justies nāvīgi smalkiem un intelektuāliem.
manuprāt, ir interesanta literatūra un neinteresanta, turklāt par interesantu var saukt arī tādu, kas "strādā" noteiktam cilvēkam noteiktos apstākļos (vecuma posmā, dzīves situācijā, kultūras kontekstā) vai noteiktām vajadzībām. dažam prusts nostrādā tā, ka elpa aizraujas uz visu mūžu, dažam tas ir tikai grāmatplaukta rotājums. ir grāmatas, kas nostrādā tikai vienreiz, pēc tam pašam kauns, kā kaut kas tāds varēja patikt. gadās arī otrādi. mazais princis ir tipisks piemērs, kā diezgan viduvējs (tīri tehniski) sacerējums var iemanīties trāpīt tik daudziem cilvēkiem un atkārtoti. vai citi gadījumi - de sads, meirinks, kaut kādā ziņā arī daļa kafkas - nekāda īpaši ne laba literatūra (atkal, tīri tehniski, no rakstīšanas tehnikas viedokļa), bet šausmīgi interesanta. savukārt, eko, pavičš, misima, brodskis - nāvīgi laba un lielākoties populāra literatūra, bet nekad nevar zināt - trāpīs vai netrāpīs šajā reizē, šim cilvēkam utt
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |