"laba literatūra" ir atbaidoši pretīgs termins, intelektuālās divkosības un kompleksu iemiesojums. baidoties no tā, ka viņiem varētu iepatikties tas pats, kas plašākai publikai, intelektuāļi ir izdomājuši savu top 40, tāpat kā savi topi ir indie mūzikas faniem. tas intelektuāļiem dod iespēju šķirot grāmatas pēc saviem ieskatiem un justies nāvīgi smalkiem un intelektuāliem.
manuprāt, ir interesanta literatūra un neinteresanta, turklāt par interesantu var saukt arī tādu, kas "strādā" noteiktam cilvēkam noteiktos apstākļos (vecuma posmā, dzīves situācijā, kultūras kontekstā) vai noteiktām vajadzībām. dažam prusts nostrādā tā, ka elpa aizraujas uz visu mūžu, dažam tas ir tikai grāmatplaukta rotājums. ir grāmatas, kas nostrādā tikai vienreiz, pēc tam pašam kauns, kā kaut kas tāds varēja patikt. gadās arī otrādi. mazais princis ir tipisks piemērs, kā diezgan viduvējs (tīri tehniski) sacerējums var iemanīties trāpīt tik daudziem cilvēkiem un atkārtoti. vai citi gadījumi - de sads, meirinks, kaut kādā ziņā arī daļa kafkas - nekāda īpaši ne laba literatūra (atkal, tīri tehniski, no rakstīšanas tehnikas viedokļa), bet šausmīgi interesanta. savukārt, eko, pavičš, misima, brodskis - nāvīgi laba un lielākoties populāra literatūra, bet nekad nevar zināt - trāpīs vai netrāpīs šajā reizē, šim cilvēkam utt

(Reply to this) (Thread)

nu bet pats/pati saki 'naaviigi laba' :p

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"nāvīgi laba", jo tie cilvēki (eko tipa) ir profesionāla līmeņa rakstnieki, prot rakstīt un izmanto šo prasmi. tikpat labi raksta simtiem amatnieku (agata kristi, stīvens kings un kas tur vēl ar saviem piecdesmit sējumiem kopoto rakstu), kas mani lielākoties tie neinteresē. tas man tomēr nedod tiesības teikt, ka kristi ir slikta literatūra.

vot! tipiskākais piemērs, turklāt, zīmīgs - "b.akuņina" seriālā proza. neesmu lasījis un npagaidām netaisos, bet, cik esmu dzirdējis, varu spriest, ka labi uzrakstīta (konkrētai vajadzībai, pavisam konkrētam žanram un tirgum). ja tas nebūtu čhartišvili, "mana intelektuāļa mēle" niezētu nospļauties un teikt, ka tā ir zemas raudzes komerciālā literatūra, taču zinot visus kontekstus, esmu spiests divreiz padomāt. :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sāpīgāks ir jautājums par to, vai rakstniecība ir amats vai misija. domāju, ka lielākā daļa šaubu un moku un pārmetumu rodas no tā, ka pašiem autoriem, kritiķiem un arī lasītājiem nav skaidras atbildes uz to, vai rakstniekam ir jāraksta, lai nopelnītu sev izdzīvošanai, vai arī tāpēc, ka nerakstot viņš nevar dzīvot vispār.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visi mani iecienītākie rakstnieki rakstīšanu uzskata par darbu. protams, ka tam nepieciešamas spējas, talants un patikšana- kā jebkurā citā darbā.

(Reply to this) (Parent)