Piektdienas tukšruna
Aizvien vairāk ačgārna modernajā pasaulē šķiet pieeja intīmajām lietām un politikai. Intīmas lietas ir par seksu, mīlestību, attiecībām utt., kuras patur ģimenes vai tuvu draugu lokā, bet politika ir tā, par ko runā krogā vai diskutē ar svešiniekiem internetos. Un šīs divas lietas parasti nejauc. Pie varas esošais prezidents vai valdošā partija nekādi neietekmē to, kas notiek ģimenē vai attiecībās. Savukārt, politikai ir nozīmīga ietekme uz plašākām lietām, uz biznesu, uz algu vai pensiju aprēķinu vai uz plašākām brīvībām, kādas vari īstenot, izejot no mājām utt.

Piemēram, es pat īsti nezinu, par ko mans tēvs ir balsojis. Man šķiet, ka pēdējo reizi viņš par to ieminējās pirms 10 gadiem un, ja nemaldos, tad runāja par ZZS, tātad par Lemberga partiju. Varbūt kādam tā nešķiet pati labākā izvēle, bet kāda man par to daļa? Tāpēc jau mums ir politiskā brīvība, lai katrs pats var brīvi izlemt. Bet ir citi jautājumi, kas man šķiet būtiski – piemēram, kāpēc mani vecāki apprecējās? Kādas grūtības viņiem ir bijušas attiecībās, kā katrs no viņiem tiek galā ar otra rakstura atšķirībām utt. Tās ir lietas zināšanai tikai ģimenes lokā un nav jēgas par tām stāstīt plašākai publikai.

Bet cibā un citos sociālajos tīklos aizvien vairāk var redzēt pretējo. Cilvēki visos sīkumos stāsta ne tikai par savām attiecībām, par savu seksuālo dzīvi, savu masturbāciju, bet daži pat ieliek krāniņu bildes vai kailfoto. Un tai pašā laikā ļoti negribīgi runā par saviem politiskajiem uzskatiem. Ja arī runā, tad cenšas ieņemt woke pozīciju, lai izvairītos no pārmērīgas kritikas. Jo citādi ir risks, ka par netradicionālu politisko orientāciju tevi izbrāķēs kā potenciālo seksa partneri. “Lūk, šis džeks ir nošārējis Gobzema citātu – šausmas, kā ar tādu vispār skūpstīties!”. Skaidrs, ka pie tādas attieksmes daudzi slēps savus patiesos uzskatus. To arī apliecina pēdējās ASV vēlēšanas, kur aptaujas paredzēja Bidenam graujošu uzvaru, bet realitātē Tramps dabūja vairāk balsu nekā paredzēts un kautrīgais balsotājs (shy voter) ir realitāte. Lai gan Bidens tāpat šķiet ir uzvarējis, bet tas ir tikai, pateicoties pasta balsojumiem, jo tos parasti aizpilda mājās kopīgi un daudzi vairs nevarēja nodot balsi pilnīgi slepeni un viņiem bija kauns atklāt, ka patiesībā gribētu nodot balsi par Trampu.

Savukārt attiecībā uz lietām, kam būtu jābūt intīmām un slepenām, visi priecīgi sociālajos tīklos klārē, kādas seksa pozīcijas viņiem ir ar partneri, un tad vēl piebilst, ka nav iebildumu, ja partneris iet uz orģijām un sekso ar visiem pēc kārtas, nosaucot to par poliamoriju utt.

Sanāk, ka cilvēki precēsies nevis seksuālās saderības dēļ (jo ja tās nav, tad var jau vienmēr sarunāt atvērto attiecību modeli), bet pēc tā, par kādu partiju viņi balso? Un ja izrādīsies, ka dzīvesbiedrs ir bijis neuzticīgs šajā jautājumā un nošārējis feisbukā nepareizo politiķi un vēl, nedod dievs, nobalsojis par nepareizo partiju, tad tas ir skandāls, asaras un šķiršanās.

Sauciet mani par konservatīvo vai galēji labējo (right-wingfar-right) vai fundamentālistu, kā jums labāk patīk, bet man tas viss liekas pilnīgi nepareizi un ievedīs mūs dziļā distopijā. Varbūt manām bažām nav pamata, jo cibā ir atlasījušies frīki. Es jau arī esmu frīks kaut kādā ziņā, bet šajā jautājumā man tomēr ir tradicionāli uzskati – politika ir domāta internetiem, bet personīgām intīmām lietām tajos nav vietas.