dienas piezīmes
es tomēr esmu ļoti slikts draugs, celties vēlu ir slikti, jo pusi dienas nevar atgūties, ir jātaisa vairāk ballītes, bet tādas ar nolūku un konkrētu ideju, teiksim, ''Skaistā ballīte'', kur visi nāk satērpušies smukās drēbēs, vai arī ''Tavs mīļākais saldējums'' ballīte, nu, tādā garā. un vēl, ja negribi aizlaist postā ēdienu (nē, nopietni, es nesaprotu, kā tas notiek - man jau tā nav naudas, līdz ar to ar ēdienu darbojos prātīgi), vislabākais ir to visu samest kopā un nosaukt par experimental cooking, un vēl ir ļoti grūti noteikt, kad rokfors ir sabojājies, jo tas siers jau tā ir sapuvis. un vēl mēs šovakar laikam iesim uz džeza bāru, līdz tam vēl jāuzraksta par Valdnieku, un vēl mani mati izskatās pavisam jocīgi, kad izžūst pavisam dabiskā ceļā. kleitas joprojām nav ieradušās, visu dienu žāvājos, mazliet pavasaris un mazliet apnikums, bet nē, es mācos būt produktīva un vispār pildu savus plānus. svētdien iesim filmēt pilsētu, līdz tam jāizdomā, ko īsti tur filmēt un kā, un tad vēl ir skaņa. bet viss ir pārdzīvojams, ja ir kaut kādi patīkami un ne pārāk tāli atpūtas brīži, kā, piemēram, ballīte nākamnedēļ, brālis pēc divām nedēļām un interesanta lekcija tajā pašā vakarā (braukt uz lidostu pa taisno no skolas vienmēr liekas tik ļoti, nu nezinu, aizraujoši, ne), un tad jau būs mājas pēc mazliet vairāk kā mēneša. un tas nekas, ka pa vidu ir vairākas esejas, divas milzīgas prezentācijas, grandiozs eksāmens (nē, es nepārspīlēju - no tā ir tieši atkarīgs tas, vai es nokārtoju to stulbo loģiku vai nē) un vēl citi sīki nieki. viss ir pārdzīvojams, ja laiku skaiti patīkamās, nevis kaitinošās mērvienībās.

lūk, apmēram tāda ir mana šodiena.