la triviata
mīļo sīrupiņ,
vai es gribu iet piektdien uz subkultūras namu "elektra" vai negribu? tas nav tik vienkārši, kā izklausās.

spēlēs m. [ko man ir iespēja klausīties absolūti katru vakaru blakusistabā] un grupa "forgotten sunrise" [manu mīļāko grupu top 100 ir sastopama kaut kur otrajā piecdesmitniekā], bet man pēdējā laikā gribas iet tikai uz absolūti izciliem vai uz absolūti šausmīgiem koncertiem [es saku - astotdaļmūža krīze]. gribētos vienīgi redzēt beidzot subkultūras namu pašu un kā masque griež ripas, bet es nezinu, vai tas ir pietiekoši motivējoši. ļaudis tur būs tie paši, kas vienmēr, un man nepatīk atkārtoties.
turklāt skriet kaut kur pēc vingrošanas nav forši, tāpat kā braukt turp-atpakaļ-turp-atpakaļ. varētu sameklēt centrā dušu, uzkrāsot acis, bet trenuškas kaut kā gõtiski nomaskēt, bet slinkums. varētu neiet uz vingrošanu vispār, bet nebiju jau trešdien [jo dažam labam atkal bija kaut kas jāsvin. don't get me wrong, bet piespiedu brīvdienas, kad gribi darīt to, šo un vēl šito, ir tizlas], turklāt - ja specdienesti negrib mani nolaupīt, lai padarītu par nikitu, ir jāpiepūlas pašai.
mājās toties ir iespēja sildīt gultu, vārīt putru, izpildīt uz priekšu piecgades normu, aiziet gulēt pirms saullēkta un pamosties ar rožainu sejas krāsu un pasaules iekarotāja spējām. mīļo sīrupiņ, kopš kura laika mani Tik ļoti garlaiko izklaides?