reiz kādā pasēdēšanā-iedzeršanā ar foršiem cilvēkiem garāmejot spogulim pamanīju, ka man uz lūpas iekrāsojusies melna strīpa no vīna. Un tūlīt saškrobojos, sadomājos, cik briesmīgi izskatos utt., utjpr. Tikai pēc laba brīža aizdomājos līdz faktam, ka, ja man kāds cilvēks vispār patīk, tad man dziļi vienalga vai viņam/viņai ir sarkanvīna iekrāsot strīpa uz lūpas vai nav.  Tas nekādā veidā nepasliktinās manu attieksmi pret viņu. Tad  kāpēc, zinot, ka dotajā kompānijā visi visiem patīk  (un iespējams nav tik idiotiski piekasīgi sīkumiem kā es) būt tik nežēlīgai pret sevi?
Muļķīgs sīkums, iespējams, bet tobrīd man ļoti uzlaboja pašsajūtu :)