ja vien viņi pēc tam, kad pašiem ir pārgajusi vēlme to darīt, nepasaka, ka tas nebija jāuztver nopietni un tā ir naiva sasapņošanās. ek.

mja. (izdomāšu kā noprecizēt definīciju, un tad pateikšu, kāpēc Tevis nosauktie nav pieskaitāmi pie labiem pavedējiem) ;)

par to es saku, ja tie, kurus tu biji domājusi, visticamāk ir tie "labie pavedēji", ja vien viņi nav tādi, ka es aprajstīju :]

uj, cilvēk, man šobrīd galīgi nedomājās, ja turpināšu runāt tāpat neko prātīgu nepateikšu :D
Veiksmīgas brīvdienas ;)

iesp. izdomāju - nav liela māksla piemānīt cilvēku tieši vai netieši solot to, kas nebūs (apspriežamās tēmas sakarā, piem., lielo mīlu) un pavest viņu. Bet, ja cilvēks (šajā gadījumā sieviete) skaidri apzinās risku un iespējamos zaudējumus, un tomēr ir tik interesanti, ka ļaujas piedzīvojumam, tad tā jau ir pavedināšana mākslas līmenī. (Piemetās sajūta, ka es te pilnīgi tukši un bezjēdzīgi spriedelēju)