![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es līdz šim allažiņ biju atbalstījusi viedokli, ka bērna tēva klātbūtne dzemdībās ir gauži apsveicama. Tā apstiprina pieņēmumu par vīrieti kā būtni ar nemirstīgu dvēseli, spējīgu arī uz kādām par prastu iekāri cildenākām jūtām, un tamlīdzīgi. Lūk, bet viņdieniņ man gadījās noskatīties mācību filmiņu - vienu no tām bērnu baidīklām, ar ko bioloģijas skolotāji tīņiem iedzen un nostiprina domu par kontracepcijas lietderību. Nē, nu, ne jau pirmo reizi ko tādu redzēju, taču šis konkrētais filmucis asiņainumā krietni pārspēja "Kill Bill" pirmo daļu un tuvplānu naturālismā - jebkuru no vācu sadomazopornofilmām. Taču briesmīgākais skats, ko nācās izbaudīt, bija filmu redzējušā astoņpadsmitgadīgā jaunekļa zaļganā seja. Viņš neliekuļoja teikdams, ka nespēj bez palīdzības piecelties un aiziet līdz logam. Nē, nekas slikts ar puisēnu nenotika, mazliet validola, svaigs gaiss - jaunais, dzīvotalkstošais organisms desmit minūtēs atkopās pietiekami, lai viegli grīļīgā gaitā saviem spēkiem pamestu telpu.
Jā, un tad es aizdomājos. Par to, ka ja nu pēkšņi kādreiz uznāk kāda dzemdēšana, es noteikti negribētu asociēties ar kaut daļiņu no šajā filmā redzētā nevienam, ar kuru kaut reizi mūžā vēl gribētu pārgulēt. Zaļais puisēns bija mani pārliecinājis. Esmu gandrīz droša, ka tovakar viņam nebija nedz kniebiena, nedz erotisku fantāziju. Un varbūt pat nākamajā dienā arī.
Jā, un tad es aizdomājos. Par to, ka ja nu pēkšņi kādreiz uznāk kāda dzemdēšana, es noteikti negribētu asociēties ar kaut daļiņu no šajā filmā redzētā nevienam, ar kuru kaut reizi mūžā vēl gribētu pārgulēt. Zaļais puisēns bija mani pārliecinājis. Esmu gandrīz droša, ka tovakar viņam nebija nedz kniebiena, nedz erotisku fantāziju. Un varbūt pat nākamajā dienā arī.
lai gan nekas jau nav universāls, ir vīrieši, kuri var būt savām sievietēm blakus šādā brīdī, un ir tādi, kuri nevar. un arī sieviešu gribēšanas šajā ziņā atšķiras. man gribējās. ar pirmo tā nesanāca, ar otro sanāca un bija ļoti noderīgi.
Es tikai sapratu, ka negribu riskēt, jo nekad jau nevar prognozēt ne to, kādas tās dzemdības būs, ne arī kādas sekas katrs skats atstāj.
tas gan ir muļķīgi.
vai varbūt tomēr?
Mans uzskats gan ir tāds, ka es gribētu vīrieti blakus līdz brīdim, kad dzemdības sākas pa īstam - t.i., tikai palātā, nevis pašā dzemdību zālē. Vairāk gan tāpēc, ka zinu - man nepietiks spēka sadalīt uzmanību visam un stresot arī par to, kā viņš jūtas. Bet līdz tam kāds tuvs cilvēks blakus ir ļoti noderīgs.
Un ņemsim vērā arī emocionālo faktoru. Ja man šobrīd iedotu rokās kaut ko spilgti violetu, kas notriepts ar baltu draņķi un piedevām ir silts un spiedzošs, es censtos tikt no tā šausmoņa vaļā ASAP. Kad man iedeva rokās manu bērnu, kas atbilda visiem šiem parametriem, es bezmazvai lamāties sāku brīdī, kad māsiņa lika viņu uz svēršanu. Pieļauju, ka vīrieša reakcija uz procesu varētu būt līdzīgi mainīta.
Bet - tas tomēr jocīgā kārtā neizslēdz mīlestību kā tādu. :)
manupraat viss skaisti un sviniigi notiek. it sevishkji, ja naak divataa. divreiz izmeegjinaaju, buus veel - iesim atkal kopaa. kaapeec sievietei jaapaliek shitik jaukaa momentaa sveshu cilveeku viduu!
nuja. bet ar tādiem tipaazhiem, kam zuud seksuaala apetiite uzreiz tiko ierauga sievieti bez grima (kur nu veel dzemdeejot!!!) kopiigu dziivi es iedomaaties nevaru.
p.s. iespejams, shaadu filmu skatoties es ar zalja paliktu, bet kaads tam sakars ar MANU beernu sagaidiishanu!
Bet es toties būtu bijusi ļoti bēdīga to darīt viena, justos pamesta, un sazin, varbūt tas būtu slikti ietekmējis dzemdību gaitu, kas atsauktos uz bērnu veselību un ģimenes laimi...