![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es līdz šim allažiņ biju atbalstījusi viedokli, ka bērna tēva klātbūtne dzemdībās ir gauži apsveicama. Tā apstiprina pieņēmumu par vīrieti kā būtni ar nemirstīgu dvēseli, spējīgu arī uz kādām par prastu iekāri cildenākām jūtām, un tamlīdzīgi. Lūk, bet viņdieniņ man gadījās noskatīties mācību filmiņu - vienu no tām bērnu baidīklām, ar ko bioloģijas skolotāji tīņiem iedzen un nostiprina domu par kontracepcijas lietderību. Nē, nu, ne jau pirmo reizi ko tādu redzēju, taču šis konkrētais filmucis asiņainumā krietni pārspēja "Kill Bill" pirmo daļu un tuvplānu naturālismā - jebkuru no vācu sadomazopornofilmām. Taču briesmīgākais skats, ko nācās izbaudīt, bija filmu redzējušā astoņpadsmitgadīgā jaunekļa zaļganā seja. Viņš neliekuļoja teikdams, ka nespēj bez palīdzības piecelties un aiziet līdz logam. Nē, nekas slikts ar puisēnu nenotika, mazliet validola, svaigs gaiss - jaunais, dzīvotalkstošais organisms desmit minūtēs atkopās pietiekami, lai viegli grīļīgā gaitā saviem spēkiem pamestu telpu.
Jā, un tad es aizdomājos. Par to, ka ja nu pēkšņi kādreiz uznāk kāda dzemdēšana, es noteikti negribētu asociēties ar kaut daļiņu no šajā filmā redzētā nevienam, ar kuru kaut reizi mūžā vēl gribētu pārgulēt. Zaļais puisēns bija mani pārliecinājis. Esmu gandrīz droša, ka tovakar viņam nebija nedz kniebiena, nedz erotisku fantāziju. Un varbūt pat nākamajā dienā arī.
Jā, un tad es aizdomājos. Par to, ka ja nu pēkšņi kādreiz uznāk kāda dzemdēšana, es noteikti negribētu asociēties ar kaut daļiņu no šajā filmā redzētā nevienam, ar kuru kaut reizi mūžā vēl gribētu pārgulēt. Zaļais puisēns bija mani pārliecinājis. Esmu gandrīz droša, ka tovakar viņam nebija nedz kniebiena, nedz erotisku fantāziju. Un varbūt pat nākamajā dienā arī.
Mans uzskats gan ir tāds, ka es gribētu vīrieti blakus līdz brīdim, kad dzemdības sākas pa īstam - t.i., tikai palātā, nevis pašā dzemdību zālē. Vairāk gan tāpēc, ka zinu - man nepietiks spēka sadalīt uzmanību visam un stresot arī par to, kā viņš jūtas. Bet līdz tam kāds tuvs cilvēks blakus ir ļoti noderīgs.
Un ņemsim vērā arī emocionālo faktoru. Ja man šobrīd iedotu rokās kaut ko spilgti violetu, kas notriepts ar baltu draņķi un piedevām ir silts un spiedzošs, es censtos tikt no tā šausmoņa vaļā ASAP. Kad man iedeva rokās manu bērnu, kas atbilda visiem šiem parametriem, es bezmazvai lamāties sāku brīdī, kad māsiņa lika viņu uz svēršanu. Pieļauju, ka vīrieša reakcija uz procesu varētu būt līdzīgi mainīta.