extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2016-04-16 09:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Izlasīju: Ending Medical Reversal: Improving Outcomes, Saving Lives


Dažreiz tiem, kas ir nedaudz studējuši medicīnu, ir tāds sports ņirgāties par cilvēkiem, kuriem ir vājas zināšanas medicīnā un bioloģijā – vakcīnu apšaubītāji, vai E-vielu noliedzēji un pārtikas piedevu slavinātāji. Bet šī grāmata runā par daudz nopietnāku problēmu – ka ļoti daudz no tā, ko dara mediķi, nav uz pierādījumiem balstīta medicīna, līdz ar to pastāv iespēja, ka šodien praktizētās medicīnas procedūras var tikt atzītas, kā nevajadzīgas vai pat kaitīgas, tāpēc atceltas. Tiek lēsts, ka šādu lietu varētu būt līdz pat 40%.

Šī grāmata man iepatikās ar to, ka runājot par iemesliem, kāpēc tā notiek – 1) veikt pētījumus par itin visu ir praktiski neiespējami, 2) neskaidrība, ko tad īsti medicīna grib panākt – ilgāku dzīvi vai labāku dzīves kvalitāti, bet ar iespējami īsāku mūžu, 3) zāļu un medicīnisko ierīču ražotāju finansiālās intereses u.c. – tā iedziļinās zinātnes filozofijā un runā par Kūna zinātnes paradigmām. Bieži ar datiem nepierādītas lietas tiek pieņemtas kā ticamas tikai tāpēc ka tās atbilst pašreizējai zinātnes paradigmai.

Arī medicīnas zinātne nav brīva no šādas paradigmas aizspriedumiem. Lai pieņemtu, ka kuņģa čūlu patiešām var ārstēt ar antibiotikām, vajadzēja ļoti ilgu laiku, jo datus, ka tas strādā, noraidīja kā neatbilstošus paradigmai par baktēriju dzīvotspēju skābā vidē. Arī publikāciju selektivitāte (publication bias) pastāv šī iemesla dēļ.

Daudzi iebildīs, ka tā jau ir paredzēts zinātnei darboties. Ir hipotēzes, un pēc tam jauni dati tās var apstiprināt vai apgāzt, un progress turpinās. Tikai risks ir tāds, ka medicīnā eksperimenti tiek veikti ar cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpēc būtu svarīgi, lai praksē ieviestās medicīniskās procedūras būtu maksimāli pierādītas kā efektīvas.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]wensdy
2016-04-16 19:56 (saite)
ou,jes, kūns!

(Atbildēt uz šo)


[info]gedymin
2016-04-17 20:54 (saite)
es atkal nesen izlasīju This Idea Must Die (Edge eseju apkopojums), kurā zinātnieki dalās ar pārdomām par to, kuras idejas ir kaitīgas, un kāds Garijs Kleins nosauc Evidence Based Medicine. Ar līdzīgiem argumentiem, starp citu, ka "medical science is not infallible", un ka likt izmantot tikai randomizētos eksperimentos jau pārbaudītas metodes nozīmē kavēt progresu, jo ārsti tad nevarēs eksperimentēt paši uz savu roku.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-04-18 00:16 (saite)
Kaut kā sanācis viņiem ļoti iekšēji pretrunīgs apgalvojums, ka es apšaubu, ka Garijs Kleins kaut ko saprot no zinātnes vai medicīnas.

1) Kāpēc jāeksperimentē bez randomizācijas? Ok, kaut kādos gadījumos tas varētu būt pamatoti, bet tieši randomizācijā ir viss eksperimenta spēks medicīnā.

2) Kāpēc lai ārsti nevarētu eksperimentēt pie evidence based medicine? Man par pārsteigumu, šī grāmata arī atbalstīja domu, ka vajadzētu ieviest opt out sistēmu, kad tiek automātiski pieņemts, ka pacienti piekrīt pētījumiem, kamēr nav atteikušies (līdzīgi kā ar orgānu donēšanu). Ideja bija tāda, ja nav vadlīnijas par konkrētu slimību, tad pacients tiek automātiski iekļauts randomizētā pētījumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2016-04-18 13:29 (saite)
> Kāpēc lai ārsti nevarētu eksperimentēt pie evidence based medicine?

Jo pacienti vai apdrošināšanas kompānijas viņus var iesūdzēt tiesā, par jebko kas ietver nesekošanu "existing best practices".

Un, seriously, ja pie ārstam ir viens pacients 10 gadu laikā ar attiecīgo kaiti, tad kā lai viņš veic randomizāciju?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-04-18 13:35 (saite)
Tā iesūdzēšana tiesā pamatā attiektos tikai uz ASV, un pat tur apdrošinātāji bez īpašām problēmām dod atļauju pacientiem piedalīties klīniskajos pētījumos. Un vispārīgi šādus jautājums risina ar likumdošanu.

Ārstam varbūt ir tikai 1 pacients, bet uz 1000 ārstiem tie var būt 1000 pacienti. Lūk, tev arī pietiekami daudz pacientu randomizācijai. Šeit svarīga ir tieši datu ievākšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2016-04-18 17:16 (saite)
Ja pareizi sapratu ideju, tad randomizēts pētījums paredzētu, ka ārsts pats nevar noteikt, kā ārstēt pacientu; to jānosaka "no augšas" (t.i. pēc nejaušības principa, kuram placebo, kuram īsto mantu). Tas jau tieši nozīmē, ka ārsts zaudē kontroli eksperimentēt pēc saviem ieskatiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2016-04-18 18:44 (saite)
Tieši otrādi – tas dotu ārstiem lielākas iespējas ieteikt dažādas eksperimentālas terapijas un piedalīties pētījumos par tām.

Šobrīd pētījumus veikt ir dārgi, tāpēc tos pamatā veic tikai lielie uzņēmumi vai institūti, kas saņem finansējumu un pēc tam rekrutē ārstus un pacientus. Ar opt out sistēmu var izveidot nacionālu sistēmu, kurā ārsti paši var ieteikt eksperimentālās terapijas, kuras pēc tam izmēģinātu valstī, piedaloties visiem ārstiem, kas saskaras ar šādiem pacientiem.

Protams, tam ir vajadzīga kāda centrālā koordinācija, taču šajā gadījumā tā būtu nacionāla institūcija, nevis privāts uzņēmums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?