par autiņiem
Izlasīju diskusiju pie mako par autiņiem. Vispār, man arī ir viedoklis.

Nedaudz iz biogrāfijas. Autovadītāja apliecību ieguvu saulainajā 1998 gadā. Atceros vēl kā šodien, kad izgājis no CSDD smaidīju pārlaimīgu dauņa smaidu un sildīju kabatā tik vērtīgo lamināta gabaliņu.

Veselu gadu nobraucu uz kravinieka. Ar krānu. Reāls verķis, tādas haltūras varēja taisīt ka nu tik. Visu tēviju izmalām krāsainos metālus pizģīdami. Tolaik uz šitām štellēm astoņpadsmitgadnieks varēja reāli uzvārīties.
Tad nāca trešais žigulis, kuram staigāja pakaļējais tilts. Kādu gadu nobraucu. Tam sekoja visādas grabažas kuras nepiederēja man, bet bija iespēja braukt. Līdz pirmoreiz, pirms četriem-pieciem gadiem Dārgā iegādājās mūsu pirmo "normālo" auto - Mazda MX-6. Tad sākās manas attiecības ar akseleratoru un rokasbremzi. Tolaik braucu kā galīgi dulls, Rīga - Jūrmala, štrāses posms ~5min. Rubul astoņdesmit bija obligāts nosacījums.
Pagājušogad Mazdiņu aizlaidām tautiņās un mūsu staļļos ierūcās BMW M3. Tas em jau gan vairāk bija no spoileriem, dzinējs bija parastais :). Rovno pēc septiņām dienām būs gads kopš nebūtībā aizgāja augstākminētais bīmers un vēl divi cilvēki.

Tad kādu laiku staigāju ar kājām, līdz noskatīju 2002 gada Jeep Grand Cherokee kurš smagās kaujās izcīnīja uzvaru pār Padžēru. Topiks bija - pohuj nauda, pohuj patēriņš. Galvenais, lai mani neviens nevarētu apgāzt un mašīnā esošie cilvēki būtu pilnīgā drošībā.
Dārgā kā izrādās ar augstpapēču kurpēm džipā ierausties nevar, pār haubi redzēt nevar, un vispār, viņas mamma teica ka džips nav forši.
Tā nu mēs nonācām pie Leksusa, kuram skaitoties vieni no augstākajiem drošības standartiem savā klasē utt utt.

Kad braucām no Tallinas, uzzināju, ka jamais iet arī ātrāk par 100, kas bija mans augstākais braukšanas ātrums pēdējā gada laikā. Vispār pārsteidzoši. Tu tā ar viņu visu laiku esi dudinājis, dudinājis (nu labi,labi, pāris reizes esmu viņu plēsis ar, bet tikai speciāli izveidotās trasēs un teritorijās) un pēkšņi sagribējās biku paspaidīt. Varbūt pie vainas bija Master of Puppets kas skanēja manā galvā, vai pretīgi lēnā autostraume mājup, kas tā vien uzprasījās, lai to apdzen.
Japāņi tur kaut ko ir samudrījuši, jo līdz rubul divdesmit un 4 rpm autiņš ceļās kūtri, bet tad notiek kaut kas jocīgs, iepird sestajā (ātrumā I mean), paspied vēl līdz 4,2 rpm un tad izdvešot drausmīgu elsienu tu tiec ietriekts beņķī un ātrums jau ir 160..165..170..175...nometam biku, mīzīgi. Otrs mēģinājums, jau līdz rubul astoņdesmit. Tā kā man ir vēlme redzēt uzaugam savus bērnus, vienojos ar sevi, ka tā vairs nedarīšu, bet vilkt viens četri, viens pieci ar šito aparātu gan ir forši. Nekādas skaņas, klusu dūc kondicionieris, pasažieri guļ, dungo nothin else matters un skaties kā spogulī attālinās palicēju lukturu gaismas.

Tā kā tā mīlīši. Pērkiet drošus un labus autiņus, jo tie folijas triperi ir nedroši, neuzticami un mēs taču vēlamies redzēt savus bērnus uzaugam :)

Piebilde. Uz doto brīdi esmu uzlicis ļoti nedrošas šeibes, 210/45/R17. Nedariet tā, baigi rauj pa risām un uz grantenes vispār kašmars. Toties kā iet pa štrāsi-oga.