pajautā! -

25th frame

decembra vai novembra "Klubā" nedaudz bija par šo rakstīts. Un vēl par neiromārketingu vai tml.

buļļa kakas
cilvēka acs nav digitāls instrunemts, kas uztver tikai noteiktos 25 kadrus
da kaut vai 100 kadrus acis uztver un ļoti labi redz gan 25, gan 27, gan 30o kadru

jā, un smadzene mums ir digitālā, kas vairāk par 24 kadriem nesapratīs...
lasīt laumiņas teikto

p.s. - elementārs piemērs būtu ntsc 29,cik tur kadri, kino 24 kadri, pal tv JAU DEFAULTIE 25 kadri
tipa amīšiem četras reklāmas vairāk iemočījam sekundē iļi kak?!

fufelis

iesit gūglē BACKMASKING - interesants stafs

johoho

citreiz piemeklējam vārdiņus pēc abc.times.lv

Raksts vikipēdijā. Konspektējot: "Controlled experiments that attempt to demonstrate the influence of subliminal messages generally find little to no effect"

Būtībā par šito te bija strīdi ļoti senos laikos, kad komūnu vēl vadīja jerrymouse.
Ideja - minūtē cilvēks redz 24 kadrus, bet ielīmējot 25., tas spēcīgi iespiežas zemapziņā. Bia kaut kādi pētījumi, kur cilvēkiem rādīja filmas ar 25. kadru - dzērienu attēliem, un visi pēc tam pirka Colu kā traki.
Tikai diemžēl pēc tam izrādījās, ka visi tie pētījumi bija viltoti.
Tāpēc: ofgiciāli un zinātniski neviens 25. kadra efektu nav pierādījis. Pagaidām tas uzskatāms tikai par izdomājumu. Lai gan "Cīņu klus" turpināja pūdēt ļaužiem smadzenes šajā virzienā.

ne gluži 100% par tēmu, bet mums reiz bija skolā jātaisa projekti saistībā ar acīm un redzi un tad mums rādīja NENORMĀLI interesantus viģikus par to ko cilvēks redz un nē. piemēram tur bija tā, ka rāda sadzīviskas ainiņas, kurās pēkšņi parādās cilvēks mizlīgas gorillas kostīmā. un gandrīz neviens no visas mūsu klases to gorillu tur neievēroja. tad vēl rādīja visādas situācijas - piemēram 2 onkas nes kaukādu milzīga kartona plāksni. viens no onkām aiz plāksnes uzrunā nejaušu garāmgājēju un prasa viņai, cik pulkstens, bet kamēr viņa paspēj atbildēt, šamo speciāli iztraucē un tikmēr tas, kas prasīja ceļu samainās ar pavisam citu vīrieti. un gandrīz neviens no garāmgājējiem nepamanīja ka pēc tam runā ar pavisam citu cilvēku. tad tur vēl bija tādi viģiki, kur onka bij uztaisījis brilles, kas visu pasauli rāda otrādi un tad viņš mācījās no jauna visu darīt. ta vēl bija tāds vidjō, kur uzlika speciālas brilles, kas fiksēja punktus, uz kuriem tu fōkusē skatienu un tur tā tante, kas ar tām brillēm staigāja neapzinnoties bija visiem večiem uz kulēm blenzusi :D

nu vienvārdakot - vaig tik rakt, jo viss tur tā baigi incanti

Ciktāl es zinu, galīgas muļķūbas tās nav, bet eksistē daudz efektīvāki smadzeņu skalošanas paņēmieni, kas tiek pielietoti visur kur vien to var.

Piemēram, šādi raksti, kur ir vārdi: "Zinātnieki atklājuši ka...".
Vēl ļoti efektīvi esot lietot ārstus, bērnus, sievietes - tiem tā uzticība esot itkā lielāka by default.
Izveidojot mītisku problēmu, mītisku ienaidnieku - tādējādi tiek pastiprināta uzticība "pretējai" pusei. Nu, piemēram krievu omīšradio bieži vien sāk stāstīt, piemēram, par silīciju. Par to, cik šausmīgi var nomirt, ja silīcija būs par maz, par to ir garengars stāsts, katrs šausminošais silīcija trūkuma fakts tiek izklāstīts vairākas reizes un no dažādām pusēm un beigās kkādu "silīciju saturošu" zālīšu reklāma.
Vēl, piemēram, Krievijā ir tāda prakse - veidot krievu galvās kopīgo ienaidnieku. Ienaidnieku nav, tāpēc gandrīz visi krievi ienīst amerikāņus. Šitais naids tiek neoficiāli slavēts un kopts, līdz ar to krievi jūtas patriotiskāki, sakopotāki un laimīgāki, so, valdībai mazāk jācenšas lai apmierinātu tautu.
Kāpēc stāstu tieši par krieviju? Tur tā smadzeņu skalošanas māksla ir izkopta līdz ideālai vēl CCCP laikos un ir iemesli skalot arī tagad.
Kas vēl?
Vēl smadzenes tiek skalotas neverbāli. Piemēram, bija piemērs, kad uz minerālūdens pudeles bija uzzīmēts lielgabals un stāsts par to, kā šis "lielgabals" nogalinās visādus draņķus organismā.
Tāpat, kad ir jāskalo smadzenes, plaši tiek lietoti speciāli vārdi vajadzīgajā kontekstā. Piemēram, klasiskais piemērs no tās pašas Krievijas - tur valsts cenšas pacelt VAZ automašīnu ražošanu, ar kvalitāti nesanāk, tāpēc vienkārši iznīcina konkurentus. Galvenie konkurenti esot japāņu auto ar labo stūri - tie ir lētāki (dažreiz) un kvalitatīvāki nekā eiropas auto, tāpēc tie ir diezgan populāri. Bieži vien var satikt rakstus internetā par tiem auto ar labo stūri, kuri, varbūt, nemaz nestāstīs par to, cik tas ir slikti un ka tā braukt nedrīkst, raksts var būt par jebko, bet tur būs daudz vārdu tādā garā "japāņu izgāztuve", "nodevība", "japāņi tur jūs par idiotiem", etc... Nu, tāpēc, 25 kadrs nav aktuāls :)

Vēl varu bišķiņ pacitēt vienu skalošanas metožu sakopojumu ar savu izklāstījumu:

1. Bailes. Ar bailēm manipulē it visur. Klasika - blendamed reklāma savā laikā. Nu, kurš nebaidās no zobārsta? Bet tur ir fluors, kas zobiem caurumus taisa ciet.

2. Autoritāte. Ja jāskalo smadzenes, var lietot visādas sabiedriskas autoritātes, lai kas tas būtu: baznīckungs, slavenība vai bijušais valsts prezidents. Ja tie saka - tie "saka patiesību" by default. Bet par to es jau stāstīju.

3. Štancētas frāzes. Ja no katra stūra bļaut "irākas terorisms", tad visi ticēs, ka Irāka = terorisms. Šitas paņēmiens ir ļoti elegants, bieži vien gandrīz nemanāms, ārkārtīgi efektīvs.

4. Uzvaras dalīšana. Tas tiek lietots politiskajā reklāmā. Piemēram, nesen Ukrainā bija Juščenko uzvaras svinības (pirms vēlēšanām). ;)


5. Vēršanās pret runasbiedru. Tam ir stiprs psiholoģisks efekts. Piemēram, ja saka "jūs mirsit", tad kaukā by default tas īpaši neuztrauc, bet kad saka "tu mirsi", tas skan stiprāk. Piemērs: "USSR has you"

6. Pretinieku marģinalizēšana. Atkal klasika, kad vajadzīgās idejas pretinieki tiek pasniegti kā pretīgi, neprogresīvi vai vienkārši nopienti neņemami cilvēki. Atkal Irāka - irākieši tač ir traki, fanātiski musulmaņi, kas ir puslīdz slimi, ne? :)


7. Vārdu manipulācija. Par to es arī jau teicu. Vēl tas bieži vien tiek lietots reklāmā. Piemēram, reklamējot jebko, bieži vien saka tādus vārdus: "dzimtene, ģimene, laime, saule, siltums, etc...", līdz ar ko slēpj elementāru loģikas trūkumu pašā reklāmā. Piemēram: "Mana ģimene katru rītu ēd gardu somsjin, saule tiem spīd acīs, visi ir laimīgi, tas somsjin nesatur holesterīnu, tāpēc manas mīļās sievas automašīna rij 8 benzīna litrus."

8. Em... es nezinu īsto nosaukumu, bet tas ir tad, kad, lai noslēptu trūkumus, pasvītro ko labu. Piemēram : Staļina ģimenes vērtības vai Hitlera mīlasstāsts.

9. Nenoteiktība. Jā, jā, var runāt pus stundu un nekā nepateikt, bet sagatvot smadzenes noteiktai informācijai, pat tad, ja tā informācija esot pilnīgi neloģiska un nevajadzīga.

10. Jēdzienu manipulēšana. Piemēram: "Mēs dzīvojam ļoti bagātā pilsētā, tāpēc godīgu cilvēku šeit nav". Loģikas nav, bet daudzi tam notic.

11. Vienkāršošana. Tas ir izplatīts autoritārajās valstīs. Piemēram: "Mēs neļausim baltijas valstīm indēt mūs ar nekvalitatīvajām šprotēm! Nost ar fašismu Igaunijā!". Tas pēc nesenajiem notikumiem... Bet te es vēl pielietoju arī 10. paņēmiena piemēru.

12. Vienkāršs iedzīvotājs. Nu, tas ir populāri. "Katra saimniece zin, ka Fairy ir labs"

13. Konteksta preparēšana. Elementārs piemērs ir ar musulmaņiem. Visi jau runā tikai par to, ka musulmaņi ir tiesīgi nogalināt nemusulmaņus, vai ne? Tādā veidā veidojas musulmaņa-slepkavas tēls, kas, protams, atkal ir neloģiski.

14. Birku karināšana. "Staļins - tirāns!". "Čigāns - zaglis". "Mercedes benz - prestižs"

15. Atbildības transferēšana. "Narkomānija rodas bezdarba dēļ"

16. Saukļi. Nu, saukļus pazīst visi :) Tie ir katrā reklāmā. "Kopā jautrāk!"

17. Neloģiski secinājumi. "Šī valsts agri vai vēlu ies bojā, jo dolāra kurss kļūst arvien zemāks"