-- (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} ripp) rakstīja,@ 2013-12-26 22:30:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
diezgan gari
visas mazās A. dāvanas, šķiet, ir labi trāpītas. viņu dzīvi interesē gan lelle un tās rati (ratos gan viņa labprātāk lien pati :D), gan mazais uzkopšanas komplekts (jā, tieši tā, mēs viņai uzdāvinājām mazu birsti, grīdas lupatu un mazu slotiņu/šaufelīti, vergturi, nevis vecāki, bet viņai tiešām patīk), gan mobilais telefons, gan zvēru autobuss (kurš ļoti patīk man, viņam ir sarkanbalts striķītis un sarkanas riepas, kvī), gan arī bumba. šorīt viņa ļoti jauki spēlējās ar "vecajiem" kubiem, uzkopšanas komplektu un lelli, te iesēdināja ratos, te uzlika uz leļļu poda, te papaijāja, te vilka cepuri. no malas šķita diezgan jauki :)
runājot par manām dāvanām, jau vārda dienā tiku pie kādas ļoti negaidītas, bet labas dāvanas. tagad sporta zālē varēšu ne vien lasīt, bet arī skatīties seriālus, kvī. vēl esmu aplaimota ar smalku un skaistu kazas vilnas lakatu, kā arī mazu, bet, kā šķiet, darbīgu, piena putotāju.
šīs dienas, kā jau daudziem, paiet gandrīz nepārtrauktā socializācijā, lai gan tieši šajā dzīves posmā komunicēt ar citiem cilvēkiem man gribas aizvien mazāk un mazāk. pati nezinu, kādēļ. agrāk man gribējās tikties ar citiem cilvēkiem. tagad aizvien mazāk. pārsvarā, ja prātā ienāk doma kādu satikt, nospriežu, ka slinkums un pūles nav tā vērtas. vislabprātāk brīvo laiku pavadu viena vai ar A.
cita starpā, mazā A. slimo nu jau vairāk kā 3 nedēļas. un pagaidām paliek tikai sliktāk. kādu ceturto dienu dodu brontex, ventolin, immunal un dedzināto cukuru degunā noodril pārmaiņus ar vāju sālsūdeni. parasti cenšos iztikt bez zālēm, īpaši iesnu gadījumā, bet nu jau šis viss būs vilcies teju mēnesi un ir skaidrs, ka "pats" tik vienkārši vairs nepāries. tuvākajā laikā vajadētu nopirkt kampareļļu, lai uz nakti varētu sildīt pēdas un krūtis.
nu un es arī, vairāku nedēļu laikā lēnām lēnām slimstot, šodien pamodos ar ļoti pamatīgām iesnām, nespēku un spiešanu ap acīm.
"lielais" A. tikmēr ir absolūti apsēsts ar jauna auto izvēli, brīžiem uzvedas kā mazs bērniņš, kuram piesolīta īpaši kārota mantiņa. rīt tad aizbrauksim uz kādu auto salonu, kas gan man šķiet samērā nejēdzīga doma, jo līdz jaungadam tāpat neko nenopirksim, bet tad būs nākošgads ar pilnīgi jaunām "vēsmām".
,
visas mazās A. dāvanas, šķiet, ir labi trāpītas. viņu dzīvi interesē gan lelle un tās rati (ratos gan viņa labprātāk lien pati :D), gan mazais uzkopšanas komplekts (jā, tieši tā, mēs viņai uzdāvinājām mazu birsti, grīdas lupatu un mazu slotiņu/šaufelīti, vergturi, nevis vecāki, bet viņai tiešām patīk), gan mobilais telefons, gan zvēru autobuss (kurš ļoti patīk man, viņam ir sarkanbalts striķītis un sarkanas riepas, kvī), gan arī bumba. šorīt viņa ļoti jauki spēlējās ar "vecajiem" kubiem, uzkopšanas komplektu un lelli, te iesēdināja ratos, te uzlika uz leļļu poda, te papaijāja, te vilka cepuri. no malas šķita diezgan jauki :)
runājot par manām dāvanām, jau vārda dienā tiku pie kādas ļoti negaidītas, bet labas dāvanas. tagad sporta zālē varēšu ne vien lasīt, bet arī skatīties seriālus, kvī. vēl esmu aplaimota ar smalku un skaistu kazas vilnas lakatu, kā arī mazu, bet, kā šķiet, darbīgu, piena putotāju.
šīs dienas, kā jau daudziem, paiet gandrīz nepārtrauktā socializācijā, lai gan tieši šajā dzīves posmā komunicēt ar citiem cilvēkiem man gribas aizvien mazāk un mazāk. pati nezinu, kādēļ. agrāk man gribējās tikties ar citiem cilvēkiem. tagad aizvien mazāk. pārsvarā, ja prātā ienāk doma kādu satikt, nospriežu, ka slinkums un pūles nav tā vērtas. vislabprātāk brīvo laiku pavadu viena vai ar A.
cita starpā, mazā A. slimo nu jau vairāk kā 3 nedēļas. un pagaidām paliek tikai sliktāk. kādu ceturto dienu dodu brontex, ventolin, immunal un dedzināto cukuru degunā noodril pārmaiņus ar vāju sālsūdeni. parasti cenšos iztikt bez zālēm, īpaši iesnu gadījumā, bet nu jau šis viss būs vilcies teju mēnesi un ir skaidrs, ka "pats" tik vienkārši vairs nepāries. tuvākajā laikā vajadētu nopirkt kampareļļu, lai uz nakti varētu sildīt pēdas un krūtis.
nu un es arī, vairāku nedēļu laikā lēnām lēnām slimstot, šodien pamodos ar ļoti pamatīgām iesnām, nespēku un spiešanu ap acīm.
"lielais" A. tikmēr ir absolūti apsēsts ar jauna auto izvēli, brīžiem uzvedas kā mazs bērniņš, kuram piesolīta īpaši kārota mantiņa. rīt tad aizbrauksim uz kādu auto salonu, kas gan man šķiet samērā nejēdzīga doma, jo līdz jaungadam tāpat neko nenopirksim, bet tad būs nākošgads ar pilnīgi jaunām "vēsmām".
,
