pirātisms un velosipēds
Reizumis un vietumis mulstu par tādu lietu, kā jaunrades faktoru.
Proti, man automehāniķa vārdiem runājot, bieži vajag ķirnīt daudzas jo diktas Prezentācijas visādiem ļaudīm.
Un, kā krietna latvju zeltene, esmu mācīta vienu kleitu divreiz ļaužos nevilkt, tāpat arī, vienu spēka gleznu divreiz ļaužos neizrādu. Itkā.
Un, kas vēl ļaunāk- mani neatlaiž sajūta, ka katrai spēka glezniecības reizei ir jābūt Unikālai, Ūberkūlai un manis Pašas Izdomātai līdz detaļai: jo tās man tādas mazās monoizrādes, mani korporatīvie valši-tango, kazaki-razboiņiki vai kas nu kuro reizi.
Lūk.
Bet, tas viss līdz zināmai robežai.
Jo, pirmkārt, pamatā lietas nemainās. Dati. Procesi. Izaicinājumi.
The same old fear.
Saule noriet rietumos.
Ādams Smits un Kārlis Markss. Un Temza, ser.
Otrkārt, industrijas specifika- lai arī ir strauji mainīga, man tomērt jānotur ir Stabilā Līnija.
Treškārt, ir sasniegta stadija, kad plusmīnus, var braukt cauri uz:
a) vecajiem taukiem- proti, pērnnedēļ rādītais šovs pilsētā X. tiks rādīts pilsētā Y. aizparīt;
b) iekšējie resursi ļauj diezgan daudz copy+paste taisīt, mērdžot dokus un tēmas, nevis nervozi sagrauzt zīmulīšus, lai kaut ko izgudrotu. Vai pati mocītos ar afigējošo grafiku izgatavošanu.
un šajā vietā, arī ir Mana Problēma, dakter.
Proti, man liekas kaut kur drusku slikti tā paņemt Resursa Datus vai ko citu (norādot sourci) un ielikt savā monoizrādē.
Jo, kā tad tā? Kur unikālais? Kur manis pievienotā vērtība? Kur mans pienesums?
Un tad reizēm, es neguļu naktis, neēdu auzu pārslas, lai tikai kaut ko Radītu.
Brīdī, kurā rokas trīc, piere svīst un jau ir palikusi stunda līdz Svinīgajam brīdim (kurā pieslēdzam laptopus projektoriem, protams, tur kaut kas neiet, čakarējamies, plēšam tradicionālo joku "Gates.Bill Gates."),
tad piepeši, nespēkā googlējot vai pārskatot grupas/kompānijas/pašas/ archīvu, atronas tieši nepieciešamais.
Copy+Paste.
Bet gandarījums tur nerodas, jo "ko ta es, es tikai 5 stundas meklēju, nevis radīju."
Kāpēc precīza vairāku resursu kopā salikšana, sakompilēšana un lokalizēšana, sacīsim, šķiet mazāk vērtīga, kā (pa)vāja jaunrade?
P.S. Es tomēr atļaujos vienu kleiti uzvilkt atkārtoti, tiktāl nedefektējos. Bet tomēr.