sirualsirual ([info]sirualsirual) rakstīja,
@ 2018-05-28 15:20:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
forša intervija ar mākslinieku.

"Nedomāju, ka alkohols ir labākais veids, kā nonākt pie zemapziņas. Tas drīzāk veido jaunas problēmas zemapziņai, kuras pēc tam ir jārisina. Protams, dažiem alkohola lietošana palīdz atbrīvoties un izgaismo kādas neatrisinātas problēmas, bet visbiežāk tas šīs problēmas rada."

jāsaka, ka es esmu daudz laika pavadījis, radot sev problēmas, un tas nenozīmē tikai dzeršanu. dažreiz man liekas, man vajag problēmas, lai es vispār būtu radošs. taču man lēnām apnīk paša radītās problēmas vai problēmas, kas lielākoties attiecas uz citiem. citi veidi, kā tiek mākslīgi radītas problēmas ir, piemēram, drāmas radīšana, hokeja čempionāts u.c. par drāmu es domāju sakarā ar darbu, kur nenozīmīgas problēmas tiek uzpūstas lielos mērogos, taču, esmu novērojis, mani arvien vairāk atgrūž cilvēki un arī tā sevis daļa, kura rada sev problēmas.

man šķiet, tas viss notiek ar visai bailulīgu mērķi, proti, novērst uzmanību no, piemēram, tādām problēmām kā "kāpēc dzīvot", "ko nozīmē būt cilvēkam", "kāda ir cilvēces nākotne" utt. lēnām es veseļojos un, man šķiet, virzos arī uz šādu, man šķiet, vairāk īstu problēmu risināšanu. es domāju, ka man būs visas iespējas arī turpmāk valodot dažādus ar šīm lietām saistītus novērojumus un pārdomas.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]french_mime
2018-05-28 16:17 (saite)
Man šķiet (personīgi, bet citiem iespējams ir visādi mērķi), ka mana vēlme lietot alkoholu un narkotikas vienmēr saistīta ar to, ka vairs nav iespējams panest kādu emociju, kas nav tik ļoti saistīta ar lielajiem dzīves jautājumiem, bet apziņas buzzing fonu kā tādu. Šīs vielas uztaisa citu fonu, kurā iespējams darīt lietas un domāt par lietām, neizjūtot tik asi to underlying dread, fear, pain, anxiety that seems to have no conscious cause. Līdz ar to, tas drīzāk ir ceļš prom no zemapziņas, jo iegrimstot tajās sajūtās iespējams varētu daidz ko uzzināt, bet dažreiz vnk nav resursu tajās iegrimt un nepazust.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2018-05-28 20:15 (saite)
Jā, mans iemesls lietot alko, bet, šķiet, ne citas drogas, ir social anxiety, kurai lielākoties nav pamata, vai stress, kuram neatrodu iemeslu - vai arī, kā tu teici - kuru nav resursu konstruktīvi pārvarēt. bet man alkohola patēriņš rada arī pats savu tripu, kas man liek domāt, ka ar šo konkrēto drogu es vnk novēršu savu uzmanību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]french_mime
2018-05-28 20:45 (saite)
Jā, un man šķiet dažreiz vnk kaut ko vajag un tas ir lēns baby steps process iemācīties tolerēt negatīvās emocijas, ja viņas izjūt spēcīgi un no mazākajiem trigeriem. Labāk aiziet uz ballīti un nedaudz iedzert (ja var tā nedaudz), nevis totālā panikā sēdēt stūrī un mēģināt sev iestāstīt, ka this is fine.

Viena lieta, ko es esmu pamanījusi, ja nesanāk tolerēt kaut kur zem apziņas robežas esošos torrents and whirlpools, tad palīdz vielu vietā darīt ar to visu kaut ko radošu, lai tas dabū iespēju izlikt sevi uz āru, piemēram gleznot, bet katram varbūt tas ir kaut kas cits. (Sorry ja šis izklausās ļoti obvious vai ja par to ir intervija, jo es vēl neizlasīju, es vnk pati tikai nesen to atklāju, ka tas totāli strādā.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2018-05-28 23:59 (saite)
par radošām nodarbēm - es rakstu vairāk nekā vidusmēra persona, taču apmierinājums man ir brīžos, kad mani pašu pārmāc tas, ko es gribu teikt. tas notiek reti, un pēc tam es jūtos iztukšots. tur ir kaut kāds process, virzība, bet, man šķiet, tā slikti pakļaujas kontrolei, vai drīzāk ir atkarīga no mana dzīvesveida, nevis to (pozitīvi) ietekmē. tas ir vairāk pārmaiņu rezultāts nevis radītājs. kad mēģinu rakstīt bez iedvesmas, es jūtos tā, it kā kārtotu skaitļus ekseļa tabulā. lai arī tā ir radoša nodarbe, tā man nesniedz komfortu, es rakstu, kā teikusi džoja viljamsa, "for the cold elemental grace that knows us".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]french_mime
2018-05-29 22:07 (saite)
Šis ieraksts un komenti sasaucās ar šo interviju, ko nesen noskatījos: https://www.youtube.com/watch?v=HH-9XkjqYHY

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirualsirual
2018-05-31 14:32 (saite)
noskatījos, un lielos vilcienos piekrītu tam, ko saka Rollo May, it sevišķi par distraction society. taču kaut kam arī nepiekrītu, piemēram, pats to īsti neapdomājis, esmu pieņēmis Sartra tēzei, "nature is mute", ko savā ziņā saka arī Rollo May (intervijas sākumā). taču - kā tad to vispār var zināt? Terenss Makenna saka, "it is not nature that is mute, but it is man who is deaf". un tas man liekas, ja ne patiesāk, tad vismaz konstruktīvāk- mēs jau nevaram zināt, ka pasaulē nav "jēgas", tas ir nepierādāms spriedums. makennas citātu es izlasīju tao lina jaunajā grāmatā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]french_mime
2018-05-31 16:23 (saite)
Jā, man tā intervija šķita tik jauka un dzīves apstiprinoša.

Es nezinu, vai īsti saprotu to "nature is mute" teicienu, vai tas ir par īsteno dabu (as in kokiem un jūru), vai arī par esības dabu. Jo pirmajā gadījumā man šķiet, ka daba ir daiļrunīga savā skaistumā un ritmos, bet cilvēks dažreiz to spēj un dažreiz nespēj uztvert, atkarībā no garastāvokļa. Arī jo vairāk pavada laiku dabā, jo vieglāk kļūst ar viņu sasinhronizēties. Bet par esības daļu, jā, ir grūti uztvert esības jēgu, because it is never really pointed out to you unless something major happens. Man reāli šķiet, ka Dievs vēlas, lai katrs cilvēks pats izdomā savu jēgu.

Es apskatīšos par McKenna un Tao Lin, neesmu neko no viņiem īpaši lasījusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?