Jā, man tā intervija šķita tik jauka un dzīves apstiprinoša.

Es nezinu, vai īsti saprotu to "nature is mute" teicienu, vai tas ir par īsteno dabu (as in kokiem un jūru), vai arī par esības dabu. Jo pirmajā gadījumā man šķiet, ka daba ir daiļrunīga savā skaistumā un ritmos, bet cilvēks dažreiz to spēj un dažreiz nespēj uztvert, atkarībā no garastāvokļa. Arī jo vairāk pavada laiku dabā, jo vieglāk kļūst ar viņu sasinhronizēties. Bet par esības daļu, jā, ir grūti uztvert esības jēgu, because it is never really pointed out to you unless something major happens. Man reāli šķiet, ka Dievs vēlas, lai katrs cilvēks pats izdomā savu jēgu.

Es apskatīšos par McKenna un Tao Lin, neesmu neko no viņiem īpaši lasījusi.