Man šķiet (personīgi, bet citiem iespējams ir visādi mērķi), ka mana vēlme lietot alkoholu un narkotikas vienmēr saistīta ar to, ka vairs nav iespējams panest kādu emociju, kas nav tik ļoti saistīta ar lielajiem dzīves jautājumiem, bet apziņas buzzing fonu kā tādu. Šīs vielas uztaisa citu fonu, kurā iespējams darīt lietas un domāt par lietām, neizjūtot tik asi to underlying dread, fear, pain, anxiety that seems to have no conscious cause. Līdz ar to, tas drīzāk ir ceļš prom no zemapziņas, jo iegrimstot tajās sajūtās iespējams varētu daidz ko uzzināt, bet dažreiz vnk nav resursu tajās iegrimt un nepazust.