par saundtreku
ļoti nozīmīga lieta, kuru savā sievā novērtēju tikai pēc septiņiem kopdzīvē pavadītiem gadiem, kad pirmoreiz par to aizdomājos - mana sieva spēj dzīvot bez fona mūzikas... ja mēs vakarā sēžam mājās, lasām, strādājam katrs savā datorā vai ko citu, kas neparedz, teiksim, kopīgu filmu skatīšanos, mājās valda klusums... un nevienam no mums no tā nekļūst neomulīgi, neviens nepiedāvā ieslēgt fona mūziku... agrāk man likās, ka es nespētu dzīvot kopā ar sievieti, kuras mūzikas gaume ievērojami atšķirtos no manējās... un pēdējos septiņus gadus par to nekad neaizdomājos... un pēkšņi sapratu, ka neskatoties uz to, ka sievas mūzikas gaume patiešām stipri atšķiras no manējās, mums nav problēmu - mēs vienkārši nekad neklausāmies savu mūziku esot kopā, mēs pietiekoši omulīgi jūtamies arī klusumā... es mūziku ikdienā fonā neklausos jau daudzus gadus un teju visi draugi, kuri atnāk pat uz stundu, jautā vai nevarētu ieslēgt mūziku - cilvēki klusumā jūtas neomulīgi, un tikai pavisam nesen es to sāku apzināties... un novērtēt vēl vienu jauku sievas īpašību...