Adon
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, February 16th, 2021
| Time |
Event |
| 10:58p |
par saundtreku
ļoti nozīmīga lieta, kuru savā sievā novērtēju tikai pēc septiņiem kopdzīvē pavadītiem gadiem, kad pirmoreiz par to aizdomājos - mana sieva spēj dzīvot bez fona mūzikas... ja mēs vakarā sēžam mājās, lasām, strādājam katrs savā datorā vai ko citu, kas neparedz, teiksim, kopīgu filmu skatīšanos, mājās valda klusums... un nevienam no mums no tā nekļūst neomulīgi, neviens nepiedāvā ieslēgt fona mūziku... agrāk man likās, ka es nespētu dzīvot kopā ar sievieti, kuras mūzikas gaume ievērojami atšķirtos no manējās... un pēdējos septiņus gadus par to nekad neaizdomājos... un pēkšņi sapratu, ka neskatoties uz to, ka sievas mūzikas gaume patiešām stipri atšķiras no manējās, mums nav problēmu - mēs vienkārši nekad neklausāmies savu mūziku esot kopā, mēs pietiekoši omulīgi jūtamies arī klusumā... es mūziku ikdienā fonā neklausos jau daudzus gadus un teju visi draugi, kuri atnāk pat uz stundu, jautā vai nevarētu ieslēgt mūziku - cilvēki klusumā jūtas neomulīgi, un tikai pavisam nesen es to sāku apzināties... un novērtēt vēl vienu jauku sievas īpašību... | | 11:33p |
par emocionalitāti
mani grūti nosaukt par īpaši emocionālu - es bez īpašām emocijām varu skatīties kā moka kaķēnus, man ir diezgan vienalga, cik cilvēki kaut kur Sahārā nomira no ūdens trūkuma un cik bērnus kaimiņu mežā īpaši nežēlīgi sadomizēja vietējais pedofīls... mani absolūti nebiedē šausmīgais vīruss, no kura mēs visi tagad mirsim, bet kaitina valstu realizētie drošības pasākumi, un par Bila Geitsa čipu es tikai priecātos, galvenais, lai draiveri strādā... es neesmu īpaši emocionāls cilvēks... nedaudz melanholisks vai flegmatisks - varētu būt, bet ne emocionāls... nu, parasti tā ir bijis...
bet pamazām kaut kas sāk mainīties, mani sāk pārņemt skaistums.. es nekad neesmu varējis būt vienaldzīgs pret skaistumu, bet kļūst arvien sliktāk - es varu teju apraudāties no skaistajiem ziemas skatiem pilsētā, bet vakar jau atbraucis divdesmit minūtes sēdēju mašīnā, kamēr radio klasikā skanēja Vivaldi Gloria un nevarēju izkustēties, skaistums mani pārņēma tik ļoti, ka burtiski paralizēja...
ar vecumu kļūstu arvien emocionālāks un mani tas trakoti mulsina... un raudāt no skaistuma gribas arvien biežāk... besī ārā :P |
|