zintish -

Atceros gadiijumu no augstskolas, kad viena klabere iepazinaas ar puisi, kursh veelaak izraadijaas ir tur aizgaajis taa vienreiz gadaa, draugu pierunaats, un iisteniibaa vinjam patiik makshkjereet nevis tuseet tumshaas bezgaisa telpaas. Nu, karoche, peec paaris gadiem vinji deelj shii arii pashkjiiraas. Paarpratumi gadaas, bet kkaa neticaas, ka jums arii kas taads ir gadijies. Tobish neticas, ka tu ar vinju esi kopaa deelj vinja social and outgoing nature :) (lai arii, Jeezus mans liecinieks!, vinjsh toch nav manu draugu bara introverto vientuljnieku galaa)
Apzinoties to, ka cilveeki nemainaas (iznjemot retus gadijumus, veeraa njemams procents no kuriem meedz buut galvas traumas) un uz vecumu vinju rakstura ieziimes meedz kljuust pat veel izteiktaakas, domaaju, ka forshs piegaajiens buutu neuztvert ieshanu paarii kaa kko obligaatu un no sabiedriibas puses prasiitu. Ja tev gribas iet socializeeties - atrodi like-minded cilveekus un ej, ieprieksh uzjautaajot vai vinjsh to nenjems ljaunaa un apzinoties, ka varbuut vinjsh pat radiis labaaku atpuutu vienatnee, savukaart tu pati uzlaadeesies tuseejot. Win/win!

Eh, uzrakstiju sho un atcereejos, ka Laura teica, ka meitenes, rakstot shaadas lietas, nemeklee risinaajumu/padomu, bet gan vnk veelas tikt dzirdeetas un pazheelotas. Bet man negribas dzeest aaraa sarakstiito, taa ka uzskati sho par taadu kaa aktiivo uzklausiishanu :)

ja negrib, lai nenāk.

Mmm.. been there. Man kkā ar laiku pārgāja lielais plosāmais. Retu reizi izejam tautās, bet parasti ietusējam ar kopīgiem ģimenes draugiem. Vai arī eju viena & izbaudu.
Lai jums abiem izdodas!

man tā bija milzīga problēma ar čali, kas nu ir mans eksčalis. un mani tas arī traumēja. tur sasaucas daudz kas, ieskaitot, ka cilvēki mēdz izdarīt greizus secinājumus, kas varbūt nav pārāk svarīgi. bet- ļoti kaitinoši.

protams, lielais jautājums ir- kāpēc. un cik viegli vai grūti sadzīvot ar iemeslu.

kas tur ko pārdzīvot, nav jau jādzīvo kā siāmas dvīņiem

Lai nebūtu tik vienpusīgi, atļaušos izklāstīt draudziņa viedokli. Uzreiz atvainojos par to, ka draudziņš tāds sekls un pieet tam tā ļoti rupji.

Tātad situācijas uzstādījums: Ir pasākums. Zinta grib apmeklēt, Spoks negrib apmeklēt. Zinta grib, lai Spoks apmeklē.

Un tagad paskatīsimies uz šo situāciju dažu vispārīgu principu gaismā.

1) Katrs sava laika pavēlnieks: Lai arī kā mums negribētos to otru ietekmēt un teikt ko viņam darīt un ko nedarīt, ultimatīvi mēs katrs pārvaldam savu, nevis citu cilvēku laiku. Zinta grib doties un ir sava laika pārvaldnieks, tātad dodās. Spoks negrib doties, un lai arī Zintai attiecībā uz Spoka laiku būtu citas vēlmes, Spoks ir pats sava laika pavēlnieks, tātad nedodas.

2) Enerģijas nezūdamības likums: Lai kaut ko iegūtu, kaut kas ir jāziedo. Lai iegūtu alu, jāziedo nauda. Lai iegūtu naudu, jāziedo laiks (jāstrādā), utt. Šīs likums ļauj tirgoties un zidojot sev nesvarīgākas lietas, lai iegūtu sev svarīgākas. Respektīvi, Spoka vēlmi apmeklēt pasākumu, noteikti var mainīt, bet tas nenāks pats no sevis. Jāsaprot, ka šī ir universāla patiesība un attiecības/emocijas to ilgtermiņā neietekmē. Var teikt, ka ja Spoks mīl Zintu, tad viņam ar Zintu jāiet uz pasākumu. Iespējams, ka šis pāris reizes var nostrādāt. Bet tai pat laikā, pretējais arī ir patiess - ja Zinta mīl Spoku, tad viņai jāsaprot Spoka vēlmes un jāļauj viņam darīt kā viņš grib.

3) Katram ir savi ieskati/vēlmes: Vienam patīk kaķi, otram suņi. Vienam patīk ceļot, otru tas tā nesaista. Vienam patīk tusēt biežāk, otram retāk. Šīs ir lietas, kuras laika gaitā īpaši nemainās. Atkal, īstermiņā vai mazos mēros mēs varam iet pret šīm vēlmēm, bet ilgtermiņā mēs tā nejutīsimies labi. Līdz ar to, ja ir novērojums, ka Zinta grib tusēt biežāk kā Spoks, tad visdrīzākais tā tas arī kādu laiku paliks. Ir bezjēdzīgi mēģināt šo uzstādījumu mainīt. Vienīgais ko var mainīt, ir kā mēs ar šo tiekam galā.

Kāds tad ir secinājums? Situācija ir apbpusēji sūdīga, un nekas neliecina par to, ka tā pati par sevi atrisināsies. Viens variants ir situāciju pieņemt - respektīvi, uz pasākumiem, kuri abiem ir saistoši, doties kopā, un uz pārējiem solo. Otrs variants ir meklēt kādu kompromisu, kurš ir abpusēji izdevīgs. Līdz šim tādu rast nav izdevies.

PS: Don't get it wrong - nav tā, ka draudziņš nejūt līdz un nesimpatizē ar šo sāpi. Bet ja negribas darba nedēļas vidū pēc intensīvas dienas, kad cilvēki kā tādi izbesījuši, iet uz krogu dzert, tad negribas. Cheers! :)