vēl mazliet par kotletēm un balto mērci.
(starp citu, es gatavoju un ēdu kotletes ar milzīgu prieku un baudu, balto mērci pagatavot es nemaz nemāku, tā ka kurš te mums ir snobs.)
bet tātad par kotletēm.
es šitajā štellē gribēju atzīties tikai pēc tās beigām, lai karojošie veģetārieši nesāk trakot aiz laimes, bet šīsdienas tematika ienesa plānā korekcijas.
pēc dažu labu draudziņu parauga vienojāmies pamēģināt vienu mēnesi, kā tas ir - neēst gaļu. mēnesi ļoti ērti izvēlējāmies pašu īsāko :)
sabiedriskajā ēdināšanā ir diezgan grūti, pat tad, ja ēd zivis. ja neēstu zivis, būtu pavisam pavisam grūti. izskriet no kantora pusdienās ir vesela misija, īpaši, ja negribas vienmēr ēst vienu un to pašu. šodien vienās negaidītās businesu vakariņās iemīļotajā vīnogā vispār nonācu stuporā, pēkšņi apjēdzot, ka savu mīļāko zupu nevaru pasūtīt, jo viņā ir čikens.
a tā vispār kopumā: pirmās divas nedēļas ikdienā nekas baigi nemainījās, neko jaunu negatavojām, pietika ikdienas bezgaļas recepšu klāsta tipa dāls, tunča zupa utml. precīzi 14. datumā iestājās šausmīgs lauziens pēc gaļas garšas, bet pēc tam atkal visa dzīve aizgāja tādos amerikāņu kalniņos, ka tik pirms pāris dienām atcerējos, ka gaidītās mēneša beigas jau ir pavisam drīz, un visu šo laiku es pilnīgi nemanot esmu neēdusi gaļu. mēneša otrajā pusē pastiprināti ķērāmies pie zivīm un spinātiem, nedēļas laikā noēdot laikam kādu kilo spinātu. bija labs stimuls paprovēt arī visādas citādas receptes, kuras citkārt varbūt arī neiemēģinātu. zimbabves kariju gan iemēģinātu, iesaku arī visiem citiem, vienkāršs un ģeniāls. vēl viens ļoti kruts atklājums bija pupiņas ar spinātiem, zivs daļa te nav pats galvenais, bet tās pupiņas ar tiem spinātiem un to ķiplociņu ir brīnišķīgas un 10 minūtēs pagatavojamas, no sirds iesaku. un līdžona rīsi ar mīdijām. vēl gaidu, kad sanāks laika uzcept tomātu un pupiņu maizi.
jāpiezīmē, ka pārtikas klāsts šī mēneša laikā nekādā veidā netapa diētiskāks, kaut arī tas ir populārs mīts par bezgaļas dzīvi.
vēl dažas dienas, un šmorēsim cūķi. tāpat kā ejot pa ielu aizvērtām acīm, lai iejustos citu ādā, tās acis pēc laika atver.