hipopotama pieraksti

bilingvālais bērns

bilingvālais bērns

[info]daria
19.11.14 14:57
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Iepirku jaunu čupiņu ar bērnkopības grāmatām, šoreiz - par bilingvāla bērna audzināšanu. Mani uztrauc, ka Emīlija ļoti maz stāsta par to, kas notiek dārziņā - pārsvarā tas ir "Mēs pēlējāmies", "Ēdām" u.tml. īsi vārdi vai teikumi. Manuprāt, tas tādēļ, ka dārziņā komunikācija notiek angliski, bet iztaujāju es viņu latviski. Citreiz viņa mājās spēlē iedomu dārziņu, tas parasti notiek angliski un daudz plašāk - no tā es daudz vairāk uzzinu. Es esmu tuvu tam, lai pārietu uz angļu valodu, sarunājoties ar viņu (šorīt viņa man izstāstīja par vienu nokritušu mantiņu un to, kā tā nedrīkst būt uz zemes, jo bēbis var apēst - angliski, plašiem teikumiem; es nepārtraucu), lai gan lielākoties, kur esmu lasījusi (pārsvarā tas tiek minēts garāmejot), visi saka, ka mājās vajagot runāt tikai savā valodā, ārā lai runā angliski. Tad nu es esmu tādā dilemmā - vai mācīt bērnam latviešu valodu (vairāk pašai iespringt; ņemt ātrāk ārā no dārziņa, pavadīt vairāk laiku kopā? Cerēt, ka martā, kad laidīsim latviešu skoliņā, viss pamazām atrisināsies pats no sevis) vai tomēr pāriet uz angļu valodu, jo gribas ciešāku saikni, vairāk parunāšanos? Nav jau tā, ka viņa vispār nerunātu, bet šobrīd ir sajūta, ka aktivitātes mājās ir nodalītas no dārziņa un otrādi.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]le_minga
    20.11.14 02:09
    mājās ar bērniem runāju toreiz tikai latviski - vācu pedagogi un citi zinātaji pareizi ieteica: "labakais, ko jūs savam bērnam mājās varat iemācīt ir labu latviesu valodum vācu viņi apgūs tāpat un vēl labak par jums (kā arī bija)... mēginot mājās vāciski runāt, jūs viņiem iemācīsiet sliktu vācu valodu un pieļausiet to, ka savu valodu pazaudēs pavisam... jo bērni valodas mācās žigli, bet tikpat ātri aizmirst... ja vien ir iespēja - māciet savu!" - un ta arī bija, reizēm skarbi, bet uz vācu valodu mājās reaģēju gandrīz nulle (nudien tikai, ja kāds no trim bija kārtējo reizi kaut ko sev savainojis vai tml.) - citādi: gribi runāties, runāsimies latviski... bija skarbi, bet - nudien ļoti pareizs lēmums (arī tagad tā domāju - nu jau izaugušus redzot ;) )

    • [info]le_minga
      20.11.14 02:11
      (ps. man klava veca - bieži saķeras - atvainojos par kļūdām tekstā - par trūkstosiem burtiem, vai garumzīmēm :)

    • [info]daria
      20.11.14 05:51
      Jā, tā es arī līdz šim esmu darījusi un saprotu, ka tā ir pareizi (lai gan plānojam pēc 3 gadiem atgriezties, tāpēc tagad galvenais, lai iemācās angļu valodu); viņa vienkārši šobrīd ir tajā posmā, kad vispār ir grūti izteikties - t.i., iekšā ir daudz vairāk, nekā ir vārdu krājums. Nu, un viņa, protams, frustrējas, tas jau ir normāli. Tāpat kā ir normāli, ka man reizēm liekas, ka viena valoda būtu vieglāk :)

      • [info]_re_
        20.11.14 08:22
        man nav pieredzes ar 2 valodām, tādēļ tie tikai spriedelējumi no malas. proti, varbūt tieši par b/d var viņai uzjautāt angliski, lai viņa nemokās, nekautrējas izstāstīt gari un plaši, bet pēc tam to Tu pārrunā latviski, lai viņa var piemeklēt tiem notikumiem latv.v. vārdus. bet pārējo saskarsmi mājās turēt latviski?

        • [info]daria
          20.11.14 08:49
          Tas varētu būt variants. Es padomāšu, palasīšu, varbūt tā arī jādara.

        • [info]le_minga
          22.11.14 02:53
          jā - šis ir labs variants...
          šadās sarunās var pamācīt (kad jau pastāstījis visu, kas uz sirds unjauns un dikti Svarīgs, kad emocijas nokrienas) - var pamācīt, izmantot vārdus latviski...

          daria - manā situācijā bija tā, ka vidējais puiks bija padsmit mēnešus vecs, kad aizdevāmies, jaunākais vispār vēlāk pēc gadiem DE dzimis - puikiem latviešu valoda no LV nebija... bet bija māsa, kura arī bija maza - nepilni pieci, kura runāja latviski bik - tā viņa augot, vispirms "vidējo", pēcāk, kad sīks piedzima un paaugās, visi čupučupām ar mani komunicēja un latviski mācijās un māsa mazā palīdzēja komunikācijā bračkām :) savā starpā viņi runāja tikai vāciski, kad bija vieni... kad ienācu istabā (kaut kad jau vēlāk) visi eleganti pārgāja uz latviešu valodu :)
          -
          kad atgriezāmies LV - visiem bija problēmas ar latviešvalodu (resp. visi runāja, lasīja, rakstīja bez problēmām - bet viss tādā elementārā, ikdienas valodā) - neba nu ikdienā mēs tur promesot mācam gramatikas pamatus vai senu, literāro valodu - vārdu krājums manējiem bija ļoti mazs :( (salīdzinoši) - trūka visādi tēlainie vārdi, specifiskie (ķīmijas, fizikas, vēstures, bioloģijas utt.) noželoju, ka mazajiem, kaut daudz lasīju, lasot nepaskaidroju vārdu nozīmi (viņi nejautāja, klausījās - es nieiedomājos, ka iespējams tikai nojauš, bet patiesība nesaprot, to nozīmi) - viņi neprata izmantot ikdienā (skolā piem) tādus vārdus, kā "drānas, tāles, āres, zilgme utt utjp. - ta nav sarunvaloda... to iegūst augot, esot vidē - klausoties pasakas, izrādes, filmas, ziņas, līdzcilveku sarunas, b/d utt.)
          šo visu stāstu tikai, lai padalītos pieredzē - tu rakstīji, ka vēlaties atgriezties, tikai gribēju padalīties, kā bija mums... (mani bija jau palieli gan, kad atbraucām - iesīkstējuši vācieši - lielie bija tīņgadus pārdzīvojuši padsmitnieki, sīkais tuvojās tīņgadiem :) )

          • [info]daria
            22.11.14 15:15
            Paldies!
            Mani gan būs pavisam vēl mazi, kad atgriezīsimies, bet labi zināt dažādas pieredzes.

  • [info]smille
    20.11.14 08:39
    Par valodām man nav viedokļa, bet labi, ka viņa tev nesaka, ka neko nav darījusi un dārziņā nav bijusi :D. M ar visu savu pļāpāšanu un vārīšanos saka tikai "Spēlējos", retu reizi, ko vairāk. Vakar pirmais, ko pateica, ka salvetes vajag (dārziņā sāk beigties). Man jau šķiet ka precīzākais un labākais ir tās bērnudārza spēlēšanas, varat spēlēt, ka viņa skolotāja un tu bērns.

    • [info]daria
      20.11.14 08:46
      Jā, to mēs regulāri izspēlējam. Bieži viņai pat manis nevajag, viņa sasēdina savus iedomu bd draudziņus apkārt un tad visus diriģē.
      Par valodām gan būs jāpalasa vairāk.

      Ā, vēl ko viņa saka: "Mommy, im tired. I dont want to talk." hrrrrrrr

  • [info]virginia_rabbit
    20.11.14 19:39
    Eižens arī nesaka neko vairāk par "es biju prieeeaaacīgs puisītis". un dažreiz piekrīt pateikt, ko ir ēdis, bet citreiz tie ir vārīti cepumi un citreiz žirafes. ej nu sazini.

    • [info]daria
      20.11.14 20:49
      Ēst žirafes - kur skatās dzīvnieku aizstāvji? Bet priecīgs puisītis gan ir jauki. Viņš ir saradis ar skolu?

      Man sāka likties, ka visiem citiem bērni izstāsta sīki un smalki, ko darījuši, kā spēlējušies un tā. Bet laikam jau neko vairāk kā "ēdām spageti" kaaaaaatru dienu es pagaidām nevaru sagaidīt.
Powered by Sviesta Ciba