hipopotama pieraksti

mājās ar bērniem runāju toreiz tikai latviski - vācu pedagogi un citi zinātaji pareizi ieteica: "labakais, ko jūs savam bērnam mājās varat iemācīt ir labu latviesu valodum vācu viņi apgūs tāpat un vēl labak par jums (kā arī bija)... mēginot mājās vāciski runāt, jūs viņiem iemācīsiet sliktu vācu valodu un pieļausiet to, ka savu valodu pazaudēs pavisam... jo bērni valodas mācās žigli, bet tikpat ātri aizmirst... ja vien ir iespēja - māciet savu!" - un ta arī bija, reizēm skarbi, bet uz vācu valodu mājās reaģēju gandrīz nulle (nudien tikai, ja kāds no trim bija kārtējo reizi kaut ko sev savainojis vai tml.) - citādi: gribi runāties, runāsimies latviski... bija skarbi, bet - nudien ļoti pareizs lēmums (arī tagad tā domāju - nu jau izaugušus redzot ;) )