Sniegavīru mafija
Iet caur dzīvi nav viegli. Katram jāsaņem savs šļāciens auksta ūdens šalts, savs sitiens pa pakrūti, savs burkāns deguna vietā un ogles ierīvētas acīs.

- - -

Tas ir vispārzināms zinātniski pierādīts fakts, ka ūdenim ir atmiņa, bet tikai reti kāds saprot ko tas īsti nozīmē. Tas nav tā, ka ūdens lūk atcerās iepriekšējos notikumus, darbības, vidi. Nē, ūdens vienkārši ir vienots ar savu pagātnes formu. Tas ir kā informācijas stars, kas tiecas no tagadnes pagātnē, sadarbojoties un ietekmējot ūdeni pagātnē. Iedarbība protams ir minimāla, varētu pat teikt tangentiāla. Un to izmantot praktiskos nolūkos ir grūti.

Pirmkārt, tas ūdens kura klātbūtnē jums ir tas gods atrasties, noteiktā pagātnes brīdī var būt bijis jebkurā vietā pasaulē, jebkurā situācijā, saistīts ar jebkuru cilvēku. Un nolasīt šo informācijas plūsmu ir ārkārtīgi sarežģīti, jo kā jau iepriekš atzīts, ūdens ir kā informācijas stars uz pagātni - vērsts pretēji laika plūsmā, pretēji informācijas nolasīšanas staram.

Lai informāciju nolasītu, ir nepieciešams pirmkārt atvērt sevi informācijai no kosmosa. Izdzīvot sevī vismas trīs laika čakru pārvērtības, un tikai tad - tikai tad ūdeni ievietot piramīdā. Pēc tam jau protams informācijas lauks ir sasniegts un ūdens atrašanās vietu konkrētā pagātnes laikpunktā nolasīt ir viegli.

Pagātnes ietekmēšana protams ir grūtāks process un tas ne katram ir pa spēkam. Vajag spēt uzraut vismaz 120 uz 80, lai to izdarītu. Ietekmes manipulācijas klasiskās, tīrā šambala, bez meditatīvās psihognostikas. Iespējamie rezultāti gan ir mazliet mazāk impresīvi - iedomājieties, jūs esat beidzot nodevis savu dusmu un naidu caur spļāvienu ūdenī un jūsu apziņas ūdens projekcija trāpa uz Aleksandra Ņevska pieres kā lietus lāse, stipra lietus laikā pie Peipusa ezera, 1246. gada 13tajā maijā, pulksten 14:22. Un? Iespējams viņš sajutās mazliet neērti, mazliet kā saņēmis ar kulaku pa dvesli - bet īstena, trešās pakāpes, ietekme tā tomēr nav...

Bet arī šī informācija par ūdens īpašībām nav gluži nekas jauns, ja ne plašām tautas masām, tad katram jogas adeptam-priesterim un ezoterikas interesentam tā tomēr ir zināma.

Cita lieta ir sniegs! Sniegs ir maģiska viela, kuras ietekmi uz laiktelpu, astrālu un kosmosu pagaidām reti kurš ir apjautis! Sniegs, kā augstākā ūdens forma, svavā vispārākajā spēkā ir pret ūdeni kā lakstīgalas dziesma pret zaķa dūdām! Bet par visu pēc kārtas.

Sniegs, atšķirībā no ūdens, neraida informatīvās ietekmes staru pagātnē. Nē, tas emitē astrālo starojumu visās astoņās dimensijās! Tas raida pagātnē, nākotnē, uz austrumiem, rietumiem, dienvidaustrumiem. Spiež uz astrālu-2, vērpj tārpejas tuvējos lagranža punktos un pat raida kosmisko informāciju uz Jupīteru un Marsu!

- - -

Kapēc es par to rakstu jūs jautāsiet? Mans stāts ir vienkāršs - tas sastāv no zinātkāres, pētniecības prieka un izziņas baudlaimes. Ar sniega pētniecību es sāku nodarboties jau tālajā 2010. gada ziemā. Sēdēju bilbiotēkās visā valstī, lasīju senus manuskriptus un malkojot ūdeni vēroju sniegpārslas virpuļojam aiz logiem. Idejas man bija daudz, zināšanas arī un netrūka arī eksperimentētāja praktiskās pieredzes.

Es gāju pa pļavām, ielām un krastmalām. Visur es pētiju sniegu, izzināju to ar visdažādākajām metodēm. Pielietoju piramīdu spēku. Fokusēju kosmisko enerģiju. Vērpu torsionu laukus. Centos pat kvant-tunelēt. Visas manas pūles bij veltas līdz brīdim, kad es reiz garlaicības mākts ar kādas Balvu lauku sētas bērniem kopā uzcēlu sniegavīru. Es stāvēju atspiedies pret mājas paksi, smaidīju un jautri triecu ar bērniem līdz pēkšņi pār mani nolaidās apgaismība - viss pēkšņi salikās kopā - sfēra kā ideālā virsma, skaitlis trīs, trīs proporcionāli mazākas sfēras viena uz otras - sfēru piramīda! Izeja uz astrālu!

Es metos straujā meditācijā, ātri aspvēru bezgalīgās iespējas ko pavēra mana neiespējamā prātula un man bija skaidrs turpmākais pētijumu virziens! Nākamās divas nedēļas es pavadīju veļot sniegavīrus visapkārt tām tālajām lauku mājām, katrā pļavā es uzcēlu vienu sfēru piramīdu, uz katra pakša bij pa jaunai izejai uz astrālu. Es vēlu un vēlu, vienlaikus praktiski neizlienot no kosmiskā informācijas lauka.

Lēnām izkristalizējās ideja. Bija nepieciešami tikai astoņi sniegavīri - trīs 1578. gada ziemā, zenītā, divi 1999. gada vasarā, viens tagad, Balvos un trīs aizparīt ap diviem. Visi uz vienas laiktelpas līnijas. Es sapratu, ka izpildoties šiem nosacījumiem es spēšu ietekmēt visu, visaugstākajā līmenī. Jebkur. Jebkurā laikā. Jebkurā dimensijā.

- - -

Es esmu aizparīt, es esmu sešpadsmitajā gadsimtā, es esmu šeit pie datora, es esmu trakajā 99tajā, Liepājas Dzintarā. Es esmu sniegavīri, es esmu sniegavīru mafija.

Es nebiju ierēķinājis tikai vienu ... perfekti aso piramīdu sarkanajā Marsa krāsā. Kara auglības piramīdu kas ieduroties mazākās sfēras viducī spēj sašķelt dalīto dvēseli un aizcirst astrāla durvis ...

Es esmu visur, es rakstu šo rakstu, lai jūs nepiemeklētu līdzīgs liktenis. Un vienlaikus es kūstu. Es jūtu, ka mana nākotne pārvēršas lietū. Pagātnes lietū.

Neslaciet paši savu seju pirms septiņiem gadiem ar savu dvēseli tagad. Neaizejiet tā!